Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunu kārtību savlaicīgas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai pacientiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar ļaundabīgu audzēju. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, uzlabojoties veselības aprūpei, gadā pacientu skaits, kurus ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu pārbauda, pieaugtu līdz pat 16 000.
Jaunā kārtība paredz, ka pacientus, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju, savlaicīgākas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai ģimenes ārsti nosūtīs izmeklējumu veikšanai uz ārstniecības un diagostikas iestādēm un šie izmeklējumi tiks apmaksāti pēc fakta - virs līgumos ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noteiktā pakalpojumu apjoma jeb kvotas. Tas ļaus saņemt pacientam nepieciešamos izmeklējumus desmit darbadienu laikā no vēršanās ārstniecības iestādē, apgalvo Veselības ministrija. «Pēc trīs mēnešu intensīva darba kopīgi ar onkoloģijas speciālistiem, ģimenes ārstiem un citiem ārstniecības speciālistiem esam izstrādājuši algoritmus pacientu primārai diagnostikai pie 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām,» stāsta veselības ministre Anda Čakša. Tas onkoloģisko paientu aprūpē ir tikai pirmais Veselības ministrijas solis. Līdz decembrim tiks izstrādāta Onkoloģisko slimību programma no 2017. līdz 2020. gadam, kas ietvers jau pasākumu kompleksu - diagnostiku, speciālistu konsultācijas, ārstēšanu gan ambulatori, gan stacionārā, kompensējamo medikamentu nodrošinājumu. «Nākamgad tam tiks paredzēti papildu līdzekļi 12,2 miljoni eiro,» uzsvēra veselības ministre.
Jaunā kārtība arī paredz, ka pēc diagnostisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas pamatotu aizdomu par vēža saslimšanu gadījumā ģimenes ārsts, vienojoties ar pacientu, pieteiks viņa apmeklējumu specializētā onkoloģiskajā ārstniecības iestādē. Jaunajos noteikumos arī norādītas šīs iestādes, uz kurām pacients konkrēta vēža gadījumā būtu jānovirza. Šajās ārstniecības iestādēs (visbiežāk tās ir slimnīcas, kuras specializējas onkoloģijas jomā) tiks izveidoti tālruņu numuri, uz kuriem piezvanot ģimenes ārsti (tā varēs būt arī ģimenes ārsta prakses māsa) pieteiks pacientus speciālista konsultācijas saņemšanai aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām, un tas notiks prioritārā kārtā. Veselības ministrijas speciālisti norāda, ka šāda pacientu pieteikšana veicinās prioritāru aprūpes saņemšanu, nodalot šos pacientus no kopējās pacientu plūsmas. Ārstniecības iestādei pacienta konsultācija būs jānodrošina 10 darbadienu laikā no pierakstīšanās dienas. Arī šādā gadījumā slimnīcas saņems apmaksu pēc fakta - virs līgumos noteiktā apjoma. Nosūtījumā būs noteikts kods, kas garantēs prioritāru izmeklēšanu.
Jaunā kārtība stājusies spēkā nupat, 1. oktobrī, un par tās reālu darbību varēs spriest pēc pāris mēnešiem, ne ātrāk. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis, pēc pirmajiem jaunās kārtības darbības mēnešiem tā būs jāvērtē un, visticamāk, ja būs nepieciešams, jāveic grozījumi. Veselības ministrija cer, ka tieši ģimenes ārsts ir un arī turpmāk būs galvenā persona, kas sekos līdzi pacienta gaitām ceļā uz precīzu diagnozi. «Viens pats diagnostiskā izmeklējuma rezultāts nedod diagnozi - ģimenes ārstam ir jāredz kopaina, ņemot vērā pacienta sūdzības, ārsta apskati, analīžu un izmeklējuma rezultātus,» saka Ē. Miķītis. Veselības ministrija vēlas, lai tieši ģimenes ārsts pieskatītu pacientu.