Latvijas Bankas priekšlikums izvēlēties obligāto veselības apdrošināšanu pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) domām ilgtermiņā var būs ļoti bīstams, līdz ar to nebūtu atbalstāms.
Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" Kučinskis sacīja, ka jautājumā par veselības nozares finansēšanas modeļa izvēli būtiskākais ir vienoties par piemērotāku visas sabiedrības interesēs.
"Izvēle nebūs viegla, jo nevaram runāt par nelielu kosmētiku, tādējādi kādai citai nozarei noņemt nost un veselībai nedaudz pielikt klāt. Tomēr Latvijas Bankas priekšlikums ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ilgtermiņā varētu būt bīstams, jo esmu pārliecināts, ka ne visi Latvijā strādājošie varēs iegādāties polisi," sacīja premjers.
Jau ziņots, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš žurnālistiem stāstīja, ka banka atbalsta obligātās veselības apdrošināšanu kā labāko veselības nozares finansēšanas modeli.
"Esam saņēmuši iebildumus par paredzamo administrācijas izmaksu pieaugumu, kas tiek pamatots ar augsto administrēšanas izmaksu īpatsvaru pašreizējā brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā. Tas ir maldinošs apgalvojums, jo: pirmkārt, pašlaik brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tirgus ir ļoti mazs un fragmentēts, kas ietekmē arī izmaksas; otrkārt, apdrošināšanas prēmijā tiek iecenotas papildu izmaksas, kas apdrošinātājiem rodas tieši brīvprātības principa dēļ. Piemēram, patlaban cilvēkiem ir motivācija iegādāties apdrošināšanas polisi gadījumos, kad ir liels saslimstības risks vai ir skaidri jaušams, ka pēc laika būs nozīmīgas ārstēšanās izmaksas. Tādēļ pašlaik, šajā brīvprātīgajā sistēmā, finanšu riski saslimstības gadījumā netiek optimāli sadalīti, kas būtiski sadārdzina apdrošināšanas piedāvājumu. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana šīs problēmas atrisinās, vienlaikus vairākas reizes palielinot veselības apdrošināšanas tirgus apjomu, un administrācijas izmaksu īpatsvars būtiski samazināsies; treškārt, šīs bažas līdz galam ļautu kliedēt valsts apdrošināšanas sabiedrības līdzdalība tirgū - tā būtu iespēja uzstādīt pietiekami zemu administratīvo izmaksu latiņu," stāstīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš norādīja, ka ir pārmests, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums nenodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem saņemt veselības pakalpojumus. "Varu tikai atkārtot jau iepriekš teikto - tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ārstēšana nav pieejama gandrīz trešdaļai. Mūsu priekšlikums ļautu šo nevienlīdzību būtiski mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi pienākas, un šos pakalpojumus nepieciešamības gadījumā varētu saņemt visi - gan par pašu, gan valsts līdzekļiem apdrošinātie iedzīvotāji," sacīja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka Latvijas Banka, kas atbildīga par monetāro politiku, stabilu cenu uzturēšanu, runā par strukturālajām reformām, jo tautsaimniecībā vērojama cilvēkkapitāla pasliktināšanās, ir problēmas ar darbaspēka pieejamību un tā kvalitāti. "Neefektīva veselības aprūpes sistēma ne tikai negatīvi ietekmē darbaspēku, bet arī rada papildu tēriņus un pasliktina kopējo fiskālo situāciju. Mūsuprāt, veselības aprūpes sistēmas reformas un moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma ļautu būtiski uzlabot situāciju ar cilvēkkapitālu," piebilda Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka Veselības ministrijas modelis nepiedāvā neko, vien turpināt dzīvot pa vecam.
Pēc Rimšēviča teiktā, būtiskākais Veselības ministrijas pašreizējā modeļa trūkums ir, ka iecerētā sociālo iemaksu pārdale nedos pietiekamu finanšu apmēru, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu nepieciešamajā apjomā. "Tādējādi saglabāsies pašreizējā situācija, un turīgiem iedzīvotājiem joprojām būs pieejama veselības aprūpe pilnā apmērā, piemaksājot no personīgajiem līdzekļiem par rindu apiešanu un tamlīdzīgām darbībām. Savukārt iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem gaidīs rindās, būs spiesti aizņemties vai citādi atrast naudu rindu apiešanai, vai gluži vienkārši, tāpat kā pašlaik, neapmeklēt ārstus un ielaist slimības, tā pasliktinot savu veselības stāvokli un Latvijas darbaspēka potenciālu," viņš sacīja.
Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka sociālo iemaksu daļēja novirzīšana veselības aprūpes finansēšanai būtu ļoti tuvredzīgs risinājums, kas ne vien nerisinātu veselības nozares problēmas, bet arī samazinātu nākotnes pensijas, iedragājot pensiju sistēmu.