Vienošanās panākta, esam raduši juridisku risinājumu, lai Gaiziņkalna virsotne pārietu valsts un tautas īpašumā, pēc tikšanās ar Gaiziņkalna īpašnieci Inesi Apeli, atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Inese Apele ir paudusi vēlmi dāvināt valstij zemi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur atrodas Gaiziņkalns, taču sākotnējais iemesls, kādēļ to nav varēts realizēt - vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, kas ir 44 ha platībā, atrodas Gaiziņkalna dabas parka teritorijā un pieder 4 fiziskām personām, katram viena ceturtā domājamā daļa.
Īpašumu sadalīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi par „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. 26. punktā noteikta minimālā atdalāmā zemes gabala platība dabas parkos, kas meža zemēs ir 10 ha, bet lauksaimniecības zemēs - 3 ha.
Tomēr nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir informācija, ka minētā īpašuma robežās, ko Apele vēlas dāvināt valstij, ir noteikta „zemes vienības daļa” 0,7 ha platībā.
No kadastra kartes var secināt, ka noteiktā zemes vienības daļa aizņem Gaiziņkalna virsotnes teritoriju, kur atradās bijušais skatu tornis un piebraucamais ceļš.
Pašvaldības teritorijas plānojumā šī teritorija ir noteikta kā Publiskās apbūves teritorija, kur minimālā atdalāmā zemes gabala platība ir 1200 m2.