Ja cietzemē pavasaris tiek solīts uz nedēļas beigām, tad jūrā ar ziemu var nākties cīnīties pat līdz aprīļa beigām. Patlaban ledlauži Baltijas jūrā strādā ar pilnu jaudu, bet ostās tiek remontēti ledus savainoti kuģi.
Ventspils ostā pietauvojies, iespējams, milzīgākais konteineru kuģis, kāds jebkad te ienācis, – ar Honkongas karogu strādājošais Maersk Nijmegen. Uz tā atrodas ap 600 jūras konteineru, un katra dīkstāves stunda rada grandiozus zaudējumus kravu īpašniekiem. Ventspils nebija iepriekš plānota pietura šā milža maršrutā, taču ceļā uz Brēmerhāfenu ledus sabojāja dzenskrūvi. Ostas kapteinis Arvīds Buks Neatkarīgajai stāsta, ka ūdenslīdēji veikuši apskati un konstatējuši, ka traumētas piecas lāpstiņas. Vakar vēl nebija skaidrs, kad kuģis varētu turpināt ceļu. Šis ir jau otrais kuģis, kam šomēnes bija nepieciešams patvērums Ventspilī. Osta šoziem pilnvērtīgi izmanto savas ģeogrāfiskās priekšrocības – Venta ledu iznes tālāk jūrā.
Daudz smagāka situācija ir līcī. Rīgas ostas kapteinis Eduards Delveris stāsta, ka mūsu vienīgais ledlauzis Varma strādā bez apstājas, taču, tiklīdz ir nelabvēlīgs vējš, izbrīvētie ceļi tiek aizpūsti. "Varma izved vienu kuģīti, bet nākamais ceļu vairs neredz." Turklāt vietām izveidojušies divus un trīs metrus augsti ledus torosi ar vēl lielāku zemūdens daļu, kas arī Varmai nav pa spēkam. Jāmeklē apkārtceļi. Ledus arī veido viltīgus slazdus kuģiem – paliekot brīvai šaurai piekrastes ūdens joslai, lielākie kuģi riskē tikt uzspiesti uz sēkļa. Mērsragu vakar ieskāva četrus kilometrus plata ūdens josla.
Arī taipus jūrai kuģošanas apstākļi nav vienkārši, taču zviedriem ir iespēja braukt cauri šērām, kur ūdensceļi ir garāki, bet netiek aizpūsti ar ledu. Jūrā gandrīz nemaz nav jāiziet, turklāt viņiem strādā astoņi ledlauži. Somiem ir deviņi. Patlaban visvieglāk esot Tallinai – vējš ledu dzenot uz somu pusi.
Arī pie Sanktpēterburgas strādā vairāku ledlaužu flote, taču viņiem vējš ir nelabvēlīgs, un pašlaik ledus kartēs uzrādīts 65 centimetru biezums. Tāpat kā Sanktpēterburgā, arī pie Rīgas kuģošana nav droša kuģiem bez ledus klases. Protams, ja kāds mazāks drosminieks, aizslēpies aiz lielāka prāmja, atkuļas līdz ostas vārtiem, projām tas netiek dzīts. "Mazie kuģi iet uz savu risku," rezumē Rīgas ostas kapteinis. Ceļam no Irbes šauruma līdz Rīgai jārēķina divas trīs dienas. Arī mazās ostas – Mērsrags, Salacgrīva, Skulte – šajos smagajos apstākļos darbu nav pārtraukušas.
Pavasaris šogad nāk lēni, un E. Delveris prognozē, ka ledus jūrā paklīdīs vien aprīļa beigās. Bet līdz tam vēl smagi jāstrādā un tikpat smagi jātērējas. Degviela šādos apstākļos tiek nokurināta milzīgos daudzumos.
Zviedrijas Jūras administrācija secina, ka tik daudz kuģu kā šoziem Baltijas jūrā pēdējoreiz iestrēga astoņdesmitajos gados. Kaimiņos palīdzība bijusi nepieciešama vairāk nekā pussimtam kuģu – gan maziem bunkerētājiem, gan milzīgiem pasažieru laineriem.