Valdības komitejas sēdē izskatīs MK un Pašvaldību savienības domstarpību protokolu
Šodien notiks paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tiks izskatīts ikgadējais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols.
LPS un valdībai arī šogad ir pretējs viedoklis par to, kā būtu jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi. LPS protokolā norāda, ka nākamgad būtisku izdevumu pieaugumu pašvaldību budžetā radīs darba samaksas palielinājums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem pašvaldībām papildus tikai šim mērķim būs jānovirza vairāk nekā 20 miljoni eiro. Tāpat nozīmīgu budžeta izdevumu palielinājumu pašvaldībām radīs arī minimālās mēneša darba algas pieauguma un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas nodrošināšana pašvaldību darbiniekiem. Tāpēc IIN proporcijas pārdale varētu mazināt negatīvo fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu.
LPS protokolā uzstāj, ka IIN ieņēmumu pārdalei jābūt 81% pret 19% par labu pašvaldībām, savukārt valdība, tāpat kā iepriekšējos gadus, uzskata, ka proporcija nav jāmaina un jāsaglabā esošā - 80% pret 20% par labu pašvaldībām. Tiek prognozēts, ka pašvaldību budžetā ieņēmumi no IIN nākamajā gadā būs 1,31 miljards eiro, savukārt kopējā IIN prognoze nākamajam gadam ir 1,64 miljardi eiro.
Ministru kabinets arī uzsver, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze pie pašreizējās IIN proporcijas.
Saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu LPS uzstāj, ka ir jānodrošina vienlīdzīga pieeja pedagogu atalgojumam un jārada vienota atalgojuma sistēma un aprēķinu pieeja visām pedagogu grupām, turklāt visu pedagogu atalgojumam ir jābūt nodrošinātam no valsts budžeta.
Tāpat LPS turpina uzturēt prasību par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Organizācija atgādina, ka pērn spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kas pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā nodod valsts īpašumā esošās piekrastes un publiskos ūdeņus. Pašvaldības ir sniegušas informāciju, ka pērn piekrastes publisko ūdeņu - piekrastes joslas, pludmales - apsaimniekošanai iztērējušas 1,77 miljonus eiro, bet pašvaldību izdevumi kopā ar attīstības izmaksām bija 2,2 miljoni eiro. Savukārt valdība norāda, ka pašvaldībām ir tiesības iznomāt publiskos ūdeņus, tādējādi gūstot līdzekļus šo teritoriju uzturēšanai.
Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteiktais pārejas periods, paredzot, ka 2017.-2019.gada periodā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016.gadā. Valdība norāda, ka, sākot ar šo gadu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts atbilstoši jaunajam Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam, kurš nodrošina ne tikai līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, nodrošina pašvaldību ieinteresētību nevis dotāciju saņemšanā, bet gan pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā.
Protokolā ir vairāki nozaru jautājumi, kuros ir panākta vienošanās. Piemēram, puses vienojas paredzēt valsts budžeta finansējumu Valsts autoceļu fonda programmai 207 906 964 eiro, tostarp pašvaldību autoceļiem un ielām - 48 686 999 eiro, kas ir 27,7% no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.
Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa politiku attiecībā uz dzīvojamiem objektiem tiks meklēti risinājumi, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes - kadastrālo vērtību - straujo pieaugumu un pašvaldību nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Risinājumiem jābūt vienkārši administrējamiem, vienlaikus saglabājot pašvaldību tiesības un iespējas noteikt savai teritorijai piemērotāko nodokļa regulējumu, teikts dokumentā.