Latvijā galvenie šķēršļi uzņēmējdarbībai ir nodokļu likmes, to regulējums un neefektīvā valdības birokrātija, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Kā visproblemātiskākā lieta minēta nodokļu likmes, kas saņēmis visnegatīvāko vērtējumu jeb koeficientu 17,6, tālāk seko neefektīvs valdības birokrātijas aparāts ar 15,3 un nodokļu regulējums jeb noteikumi ar 12,9.
Tāpat pie problēmām minēta finansējuma pieejamība ar koeficientu 9, rīcībpolitikas nestabilitāte ar 8,1 un korupcija ar 7,8.
No aptaujātajiem starp problēmām vismazāk minēts ārvalstu valūtu regulējums, noziedzība, tajā skaitā zādzības, kā arī tas, ka Latvijā kopumā būtu slikts sabiedrības veselības stāvoklis.
Kā ziņots, Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina WEF pētījums.
Lietuva šogad ir atzīta par 35.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30. konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 41.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 42.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 58.vietu.
No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 24.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā - 42.vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 64.un 51.vietu.