Tieši pirms gada vairākas valsts iestādes nāca klajā ar secinājumu, ka apbedīšanas biznesā liela daļa darījumu notiek nemaksājot nodokļus. Tapa darba grupa, arī VID ieteikumi ēnu apkarošanas plānam kā uzraudzību nozarē uzlabot. Kopš tā laika ierēdņi, uzraugošās iestādes un kapu uzņēmēji formāli satikušies tikai divas reizes. Savukārt no ēnu apkarošanas plāna iecerētie uzlabojumi klusu pazuduši, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Tuvinieka zaudēšana aizgājēja ģimenei ir sāpīgs brīdis. Bet aptuveni 260 uzņēmumiem Latvijā tas ir ienesīgs bizness. Pirms gada VID, Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica plašu pētījumu par apbedīšanas firmu darbu. Atklājumi nebija iepriecinoši. Nozarē notiekošo praktiski neviens neuzrauga, likumdošana ir nesakārtota. Izmanīgākie darboņi to veikli izmanto - firmas apkrāpj klientus, kuri bieži samaksā par darbiem, kurus firmas sola, bet neizdara. Pārsvarā visi norēķini notikuši skaidrā naudā.
Atsevišķiem izredzētiem apbedīšanas kantoriem izdevies iznomāt telpas slimnīcu teritorijās. Šādi iegūstot tiešu pieeju tur mirušajiem pacientiem. Tas noticis vismaz 14 ārstniecības iestādēs.
SKAIDRĪTE ĀBRAMA (Konkurences padomes priekšsēdētāja):
Aptuveni trešajā daļā no slimnīcām ir apbedīšanas biroji. Vairumā gadījumā noslēgti (līgumi) bez jebkādiem iepirumiem, izsolēm. Viņi vienkārši tur atrodas. Un viņam ir īpašas konkurences priekšrocības ar to, ka slimnīcu ārsti vai slimnīcu personāls sadarbojas ar šiem birojiem iesakot iedzīvotājiem, kas ierodas un uzzin, ka tuvinieks miris un iet uz turieni. Un 50% gadījumu no šiem 150 aptaujātajiem tiešām izrādījās, ka cilvēki izvēlas to, ko viņiem iesaka.
Stradiņu slimnīcā kāds uzņēmīgs morga darbinieks pamanījās turpat izveidot savu privātfirmu, kas nodrošināja bēru rīkošanas pakalpojumus. Šobrīd morga darbinieks atlaists un lauzts arī nomas līgums ar viņa uņēmumu. Bet citas slimnīcas šo praksi turpina. Vairākas Nekā Personīga aptaujātas slimnīcas apstiprināja, ka tās līgumus ar firmām nav pārskatījušas un apbedītāji savu rūpalu slimnīcu paspārnē turpina. Galvenā atruna - citi interesi tue strādāt neesot izrādījuši.
Nekā Personīga pamanīja, ka vēl vasarā Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā šāds VID ieteikums patiešām bija. Bet šobrīd tas no plāna pazudis. Bet Konkurences padomes pētījumā atklāto problēmu novēršanā par galveno iecelta Ekonomikas ministrija. Tur gan iecerētās reformas notiek tik klausu, ka tās nav pamanījis arī pats ministrs.