Vrubļevskis: Lielākā daļa izvirzīto uzdevumu izpildīta
Lielākā daļa pirms četriem gadiem izvirzīto uzdevumu ir izpildīta, pārliecināts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.
Šodien LOK Ģenerālajā asamblejā Vrubļevskis stāstīja par paveikto olimpiskajā ciklā, balstoties uz pirms četriem gadiem piedāvāto 17 punktu programmu. Vrubļevska vērtējumā neizpildīti palika trīs uzdevumi, tomēr tie ir jomās, kas nav saistītas ar tiešu LOK atbildību.
Saistībā ar plānu saglabāt un stiprināt sporta organizāciju vienotību Vrubļevskis sacīja, ka par sporta attīstību atbildīgās organizācijas ir vienojušās par daudziem jautājumiem, kā arī par ziedojumu sadalījuma kritērijiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka LOK kā nevalstiskā organizācija ir uzņēmusies ļoti daudzus pienākumus, ko, iespējams, varētu veikt citas organizācijas vai institūcijas.
Saistībā ar mērķi palielināt federāciju finansējumu Vrubļevskis sacīja, ka šis uzdevums ir izpildīts, jo ir palielināts bāzes finansējums, kā arī panākts lēmums par bāzes finansējuma palielināšanu līdz 30 000 eiro 2019. vai 2020.gadā. Tāpat tika kompensēti Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensību dalības izdevumi, kā arī ieviesta "Top-50" programma.
LOK tāpat izdevies izpildīt uzdevumu, kas saistīts ar starptautiskajiem sporta pasākumiem Latvijā, turklāt izveidota arī atsevišķa apakšprogramma valsts budžetā, kā arī papildu sadaļa Latvijas Sporta federāciju padomes budžetā. Vrubļevskis priecājās, ka, aizstāvot ideju par starptautisko sacensību organizēšanu Latvijā, politiķi norāda arī uz to, ka šādi notikumi veicina Latvijas ekonomiku.
LOK prezidents pavēstīja, ka izpildīts arī uzdevums par Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu. Viņš norādīja, ka tika izstrādāta un apstiprināta sporta centra "Mežaparks" attīstības koncepcija, kam papildus piešķirti 600 000 eiro, tāpat par aptuveni 500 000 eiro modernizēta LOV materiāli tehniskā bāze 2014.-2015.gadā.
Runājot par finansējuma saglabāšanu un piesaisti, Vrubļevskis norādīja uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem, ko izdevies saglabāt, taču uzsvēra, ka notiekot mēģinājumi šo kārtību atcelt. Tāpat ar Nacionālās sporta padomes lēmumu ir noteikta valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales kārtība. LOK joprojām arī atbalsta ģenerālsponsori - "Latvijas Valsts meži", LMT, kā arī sponsori - "Latvijas Gāze", "Swedbank", "4F", turklāt izdevies piesaistīt arī jaunus partnerus un atjaunot sadarbību ar "Latvenergo".
Ilgtermiņā prognozējams valsts finansējums Vrubļevska ieskatā ir sarežģīts jautājums, jo valsts finanšu politika to neatbalsta, taču prasība tiek uzturēta spēkā. Viņaprāt, nepieciešama noteiktība vismaz sešu līdz astoņu gadu ietvarā.
Ir izstrādāti arī vienoti kritēriji un finansēšanas kārtība LOV pamatsastāva un rezerves sastāva sportistiem, individuālu lēmumu iespēja īpašos gadījumos, kā arī uzlabota sporta veterānu, sportistu un treneru stipendiju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtība Latvijas Olimpiskajā solidaritātes fondā.
Treneru atalgojuma ziņā ar sporta organizāciju kopīgu lēmumu no 2015.gada 1.septembra sporta skolu treneru likmes pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, kā tas bijis līdz 2008.gadam.
Runājot par LOK statūtiem un struktūru, Vrubļevskis solīja, ka jaunā LOV vadība arī turpmāk lems par nepieciešamajām izmaiņām statūtos, bet jau 2013.gada martā pieņemta pašreizējā LOK statūtu redakcija, kā arī sākta "Olympic Agenda 2020" rekomendāciju ieviešana un aktivizēts LOK komisiju darbs un nozīmīgums. Vrubļevskis atklāja, ka tika optimizēta LOK organizatoriskā struktūra, tostarp finanšu līdzekļu ekonomijas nolūkā. "Domāju, ka LOK darbs ir uzlabojies," secināja LOK prezidents.
Tāpat patlaban maksimāli iespējamā apjomā tiek izmantots finansējums, gatavojoties un piedaloties olimpiskajās spēlēs, vērtēja Vrubļevskis, piebilstot, ka tiek nodrošināts arī treneru un administrācijas tālākizglītības atbalsts.
LOK četros gados nav izdevies izveidot Nacionālo bruņoto spēku Sporta klubu. Lai to īstenotu, būtu nepieciešams Aizsardzības ministrijas finansiālās kapacitātes pieaugums. Tomēr Iekšlietu ministrijas Veselības centrs attīstās labi, sacīja Vrubļevskis.
Sporta speciālistu sagatavošanas kontekstā Vrubļevskis norādīja, ka šis uzdevums ir daļēji izpildīts. Ir izdevies izveidot treneru atalgojuma noteikšanas sistēmu atkarībā no sportiskā rezultāta sportistu sagatavošanas centros. Tomēr līdz šim nav izdevies ieviest divpakāpju treneru izglītošanas sistēmas, taču tas joprojām ir aktuāli, apliecināta Vrubļevskis.
Viņš norādīja, ka tiek nodrošināta arī ar LOK un sportu, un zinātni saistītas informācijas izplatīšana, kā arī labs ierosinājums Vrubļevska vērtējumā ir Olimpiskās dienas un "Sporto visa klase" programmas un pasākumi, kā arī Latvijas Gada balva sportā.
Vrubļevskis akcentēja, ka pēc katrām olimpiskajām spēlēm tiek izdota grāmata par komandas startiem, ir uzlabojusies sadarbība ar Sporta muzeju un turpinās "Latvijas olimpiešu Slavas zāles" programma.
Runājot par infrastruktūru, Vrubļevskis atzinīgi novērtēja sportistu sagatavošanas centru pilotprojektus Valmierā un Ventspilī.
"Lielākā daļa no uzdevumiem vairāk vai mazāk izpildīta. Pilnībā neizpildīti trīs uzdevumi - pārsvarā jomās, kas nav saistītas ar tiešu LOK atbildību," secināja Vrubļevskis.