Šogad notika nozīmīgas pārmaiņas vienā no Latvijas lielākajām komercbankām – Swedbank Latvija: notika valdes priekšsēdētaja maiņa (jaunais valdes priekšsēdētājs vēl ir jāapstiprina Eiropas Centrālās bankas valdē), Swedbank Latvija samazināja kapitāla lielumu, nomaksājot mātesbankai dividendes u. c. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Swedbank Latvija valdes loceklis un valdes priekšsēdētāja v. i. Reinis Rubenis.
- Ko jūs kā vadītājs mainīsiet Swedbank darbībā?
- Stratēģiskā nozīmē nekas nemainīsies, tomēr turpināsies darbs pie jau ieplānotajām izmaiņām. Swedbank tāpat kā visas bankas saskaras ar daudziem izaicinājumiem, un nav noslēpums, ka nākamo 3-5 gadu laikā banku industrija saskarsies ar digitālo revolūciju. Tas skars visas bankas, arī Swedbank, tāpēc mēs jau tagad gatavojamies un plānojam savas darbības. Turpmākajos divos gados plānojam ļoti būtiskas IT investīcijas - primāri mobilajā bankā, produktu pieejamībā un procesu automatizācijā. Jaunajos apstākļos būs jāmainās visai nozarei.
- Vai ar digitālo revolūciju jūs domājat tehnoloģiskās iespējas kontu norēķinus nodalīt no komercbanku pamatdarbības?
- Jaunā banku maksājumu regulējuma direktīva (PSD2) paredz, ka no 2018. gada bankām būs trešajām personām jāatver pieeja klientu norēķinu kontiem. Klients varēs autorizēt trešās personas piekļuvei sava konta informācijai un pat autorizēti veikt darbības no sava konta.
- Vai var parādīties kaut kas līdzīgs ūberam, bet banku sektorā?
- Jā, var parādīties jauni uzņēmumi (startapi), kas varētu piedāvāt klientiem ērtā veidā veikt norēķinus. Taču šāda noteikumu maiņa pavērs jaunas iespējas ne tikai tiem IT uzņēmumiem, kas piedāvās jaunus pakalpojumus, bet arī banku sektoram. Mēs varēsim klientu uzdevumā veikt norēķinus ne tikai no mūsu bankas konta, bet, ja klientam būs konti citās bankās, tad no jebkura konta citā bankā. Klientam ar kontiem vairākās bankās pavērsies iespēja savietot un vadīt visus kontus, izmantojot vienu banku. Pašlaik masveida pakalpojuma sniedzēji ir atvēruši kontus visās populārākajās bankās, lai klientiem nav lieku izdevumu neērtības. Kad direktīva stāsies spēkā, šāda sistēma būs vadāma caur vienas bankas kanālu - internetbanku vai mobilo lietotni. Un mēs ļoti nopietni strādājam, lai šī izvēle būtu par labu mums.
- Par kādiem procesiem liecina Nordea un DNB apvienošanās? Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš Neatkarīgajai izteicās, ka «izmaksu optimizācijas tendence ir acīmredzama, jo Latvijas ekonomika kļūst par mazu tik lielam banku skaitam».
- Varu teiktajam piekrist. Finanšu sektorā apvienošanās un konsolidācija ir neizbēgama. Tas var notikt, vienai bankai nopērkot otru, bet var arī apvienot bankas, kā Nordea un DNB gadījumā. Apvienojot divas sistēmas, pakalpojumi kļūs ērtāki. Konkurence pieaugs. No otras puses, pēc vairākiem rādītājiem apvienotā banka varētu būt lielāka par Swedbank, un tas noteikti liks gan mums pašiem būt aktīvākiem un labākiem, gan nāks par labu patērētājiem.
- Nordea un DNB apvienošanas nepatīkamais rezultāts - apvienotā banka tiks reģistrēta Igaunijā. Vai tas liecina, ka komercbankas pamet Latviju?
- Visticamāk, ka to noteica juridiski faktori. Savulaik arī Latvijas Swedbank juridiski piederēja Swedbank Igaunijas bankai. Ja salīdzinām Latviju ar Igauniju, tad Igaunijai, no fiskāla viedokļa, ir viena ļoti liela priekšrocība pret pārējām Baltijas valstīm - tur uzņēmumā reinvestētā peļņa tiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuriem ir ieplānotas lielas investīcijas un vidējā termiņā netiek plānota peļņas izņemšana, labāk reģistrēsies Igaunijā. Protams, ja peļņa netiek reinvestēta, bet izmaksāta dividendēs, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā arī tur. Tiesa, masveidā uzņēmumu migrāciju uz Igauniju es neesmu novērojis.
- Šodienas investīcijas ģenerēs ienākumus nākamos piecus vai desmit gadus. Latvijā no 2014. gada ir lielas problēmas ar investīcijām. Kā valstij būtu jāstimulē investīciju palielināšana?
- Mēs jau gadiem cenšamies aktualizēt diskusijas par reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas. Iespējams, lielos uzņēmumus tas neuztrauc, jo tie jau tāpat saņem nodokļu atlaides, taču šādas normas ieviešana uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu motivāciju neslēpt peļņu. Tieši šādas sistēmas ieviešana 2000. gadā veicināja caurspīdīgumu Igaunijas ekonomikā.
Igauņi ir aprēķinājuši, ka 85% uzņēmumu no kopējā uzņēmumu skaita rada tikai 15% no visiem nodokļu ienākumiem. Liela uzņēmumu skaita kontrole un pārbaude ir ļoti dārga, tās ir pārāk lielas izmaksas, kas neatmaksājas. Tāpēc šobrīd tur tiek plānota fantastiska reforma, kuras veidošanā iesaistīti arī mūsu igauņu kolēģi - tā paredz savienot banku norēķinu kontu sistēmu ar Igaunijas ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (igauņu EDS). Tādējādi kļūs lieka praktiski visu nodokļu deklarāciju īpaša sagatavošana un iesniegšana. Tās ģenerēsies automātiski!
Tādējādi Igaunijas uzņēmumi varēs pariet uz ļoti vienkāršotu grāmatvedību, tas būs mēģinājums atteikties no vajadzības savilkt bilanci un algot grāmatvedi, bet Igaunijas ieņēmumu dienests varēs nealgot tūkstošiem pārbaudītāju. Ja Igaunijā šis projekts izdosies, tad viņi kļūs par paraugu ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei un pāries uz 21. gadsimtam atbilstošu uzskaites un deklarāciju sistēmu.
- Šogad Latvijas Swedbank pārskaitīja mātesbankai tik liela apjoma dividendes, ka tas ļoti negatīvi ietekmēja tiešo ārvalstu investīciju statistisku. Vai Swedbank mātes uzņēmums neredz jaunus virzienus investīcijām Latvijā?
- Vispirms ir jāatgādina, ka Latvijai visgrūtākajā brīdī - 2008. un 2009. gada krīzes laikā - Swedbank grupa ieguldīja Latvijā ārkārtīgi liela apmēra kapitālu. Swedbank bija starp tām institūcijām, kas stabilizēja Latvijas finanšu sistēmu krīzes laikā. Ir pagājuši septiņi gadi, un tikai tagad daļa no tolaik ieguldītā pārskaitīta atpakaļ grupai. Situācijai stabilizējoties, kapitāla pietiekamība Baltijas valstu komercbankās ievērojami pārsniedza normatīvus - ja minimālā prasība kapitāla pietiekamībai ir 8%, tad uz izmaksu brīdi mums bija virs 30% un patlaban ir 23%. Tik liels kapitāls šādos apstākļos nav nepieciešams. Lēmums samazināt kapitālu bija pareizs un pamatots. Vienlaikus Swedbank turpina finansēt uzņēmumus Latvijā - šī gada pirmajā pusē no jauna parakstīto kredītlīgumu kopējā summa pārsniedz jau 300 miljonus eiro, un mēs esam ļoti ieinteresēti finansēt vēl vairāk.
- Kāpēc Swedbank un arī citas bankas šogad pieprasa no klientiem aizpildīt deklarācijas ar visai plašu informāciju, kura jau tāpat ir publiskajos reģistros?
- Šī nav unikāla prakse - līdzīgi procesi notiek arī citviet pasaulē, jo bankām ir jāstrādā pēc principa «pazīsti savu klientu». Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosaka - bankām ir jāpārliecinās, vai klienta sniegtā informācija ir patiesa. Gada sākumā regulējums tika pilnveidots, un mums ir pienākums identificēt klientus, kuri paši vai arī kuru tuvinieki ir politiski nozīmīgas personas. Mums visiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja Latvijā būtu kāda valsts mēroga datu bāze, kurā būtu saraksts ar tiem, kas ir uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām. Tādas datu bāzes nav, tāpēc politiski nozīmīgās personas bankai, anketējot savus klientus, ir jāidentificē pašai.
- Manuprāt, lielākā daļa bankas klientu nezina, kas ir un kas nav jānorāda. Viņi domā, ka kāds viņiem svarīgs radinieks, kas ir deputāts kādā novadā un viņu apvidū ir ļoti ietekmīga persona, tāds varētu būt, bet atbilstoši likumam tas nav jādeklarē. Pašvaldību vadītāji būtu jānorāda, bet novadu deputāti nav. Manuprāt, 99% Latvijas iedzīvotāju nav radinieku, kas būtu politiski nozīmīgas personas likuma izpratnē.
- Swedbank anketā, aizpildot deklarāciju elektroniski, var uzklikšķināt uz jautājuma zīmes un izlasīt skaidrojumus. Swedbank ir vairāk nekā 900 000 aktīvu fizisku personu un 60 tūkstoši juridisku personu, tāpēc anketēšana notiek pakāpeniski.
Piekrītu - to cilvēku skaits, kuriem ir jānorāda, ka viņi ir politiski nozīmīgu personu radinieki, ir mazāks par 1%.
- Eirozona jau otro gadu dzīvo ar ļoti zemām procentu likmēm. Kādu iespaidu uz banku darbību rada zemās procentu likmes, un kādas sekas tas var radīt banku klientiem?
- Zemas procentu likmes ir viens no šī gadsimta pirmajiem lielajiem izaicinājumiem finanšu sektoram. Labas teorijas nav, iepriekšējas pieredzes arī, līdz ar to izpratnes, kāds varētu būt ilgtermiņa efekts, arī nav. Ir jāsaprot, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) izaicinājums ir noteikt vienādu politiku visai atšķirīgajām Eiropas daļām. Lielas likviditātes iepludināšana bija ļoti svarīga Eiropas dienvidu valstīm - Spānijai, Itālijai un Portugālei - tām valstīm, kurās sliktie kredīti vēl nebija izstrādāti no banku bilancēm un norakstīti. Savukārt Eiropas ziemeļu daļā šāda pieeja nav nepieciešama - mums nav problēmu ar banku sektora likviditāti. Kapitāls ir pietiekams, kreditēšanas spēja ir augsta, kredītu cena ir ļoti laba. Vēlme kreditēt - liela.
Kādas ir sekas? Negatīvās bāzes likmes «apēd» banku ienākumus, un lielā daļā Eiropas valstu bankas risinājumu atrada ikdienas pakalpojumu sadārdzināšanā. Savukārt Swedbank ikdienas pakalpojumu cenas esam noturējuši iepriekšējā līmenī. ECB politika neapšaubāmi dod laiku dienvidu reģiona bankām izstrādāt sliktos kredītus, uzkrāt kapitālu un veikt citas darbības, bet negatīvās likmes jau sāk atsaukties uz pensiju sistēmas ilgtspēju. Pensiju fondiem līdzekļi ir jāiegulda zema riska ieguldījumos. Tā kā naudas cena ir zema, vērtspapīru tirgi ir savos vēsturiski visaugstākajos punktos ar ļoti augstu svārstību risku. Desmit gadu Vācijas obligācijām jau ir negatīva likme, to ienesīgums ir samazinājies, riski palielinājušies. Akciju tirgi ir ar ļoti augstu svārstību risku, tāpēc pensiju pārvaldnieki nevar tik viegli izvietot brīvos līdzekļus.
- ECB, veicot kreditēšanas stimulēšanas pasākumus, lielos apjomos uzpērk zema riska vērtspapīrus. Kur pensiju fondi var izvietot naudu, kas katru mēnesi tiek pārskaitīta no sociālajiem maksājumiem?
- Tieši tā šobrīd arī ir problēma. Droši vien var diversificēt portfeļus un skatīties, ar kādu daļu riskēt vairāk, savukārt to, kas jau ir ieguldīts, noturēt līdz termiņa beigām. Bet neviens pārvaldnieks negrib riskēt ar pensiju fonda līdzekļiem. Droši vien kādu laiku ir jānogaida un jācer, ka eiro zonā atgriezīsies neliela inflācija.
- Kāpēc ECB kreditēšanas stimulēšanas pasākumi nav jūtami palielinājuši jaunu kredītu izsniegšanu?
- Skandināvijā un Baltijā sliktie kredīti jau ir izstrādāti - mums ir pietiekams kapitāls un kredītu resursi. Swedbank ir ļoti liela interese kreditēt, un uzņēmumu kreditēšanā ir vērojams pieaugums gan nozares griezumā, gan Swedbank rādītājos. Finanšu veselība valsts mērogā ir jūtami uzlabojusies, bet diemžēl pieprasījuma puse ir vāja un daļai lielo investoru joprojām ir pārlieku liela piesardzība, kas daļēji skaidrojama ar ģeopolitiskajiem riskiem. Lai tautsaimniecība sekmīgi attīstītos, nodrošinot uzņēmumu izaugsmi un aktīvāku investēšanu jaunos produktos un pakalpojumos, valstij jāveic efektīvas un mērķtiecīgas darbības ēnu ekonomikas mazināšanai un jānodrošina pieejama un atvērta Eiropas Savienības struktūrfondu politika.
Tāds redzams izrāviens drīzāk būtu iespējams tikai virzienā uz ārējiem tirgiem, tas ir, Latvijas uzņēmumiem atrodot jaunas eksporta iespējas un/vai palielinot eksporta daļu.
Arī privātpersonu pieprasījums pēc jauniem kredītiem ik gadu stabili pieaug. Piemēram, ja salīdzinām pagājušā gada pirmajā pusgadā tirgū kopumā izsniegtos mājokļu kredītus ar šī gada to pašu periodu, tad pieaugums ir ap 70%. Te gan ir jāņem vērā, ka 2015. gada pirmo ceturksni ļoti negatīvi ietekmēja Maksātnespējas likuma grozījumi, tāpēc šis periods jāvērtē piesardzīgi, tomēr mēs redzam, ka jauno kredītu izsniegšanas dinamika turas pie stabilas 30-40% izaugsmes.
- Latvijas Komercbanku asociācija izplatīja paziņojumu, ka Latvijā ir apmēram 100 000 cilvēku, kas lielāku vai mazāku finanšu problēmu dēļ dod priekšroku «aplokšņu algām». Viņi grib «aploksnes», jo viņiem nozīmīga legālo ienākumu daļa tiks novirzīta kredītu nomaksai vai citiem maksājumiem. Kā šī problēma būtu risināma?
- Problēma ir risināma gan visas valsts - Saeimas līmenī, gan ikvienas bankas līmenī. Būtu jāpapēta sīkāk, kas veido šos 100 000, jo pieņemu, ka lielākā daļa no tiem nav neveiksmīgi kredītu ņēmēji banku sektorā, drīzāk cilvēkus parādu spirālē dzen ātro kredītu saistības nebanku uzņēmumos, tāpat ir daudz alimentu vai uzturnaudas maksātāju, kas no tā vēlas izvairīties. Šobrīd banku kredītu dēļ šīs rindas vairs nepapildinās. Vismaz mūsu klientu skaits, kas varētu būt šajos ciparos, noteikti nepārsniedz dažus tūkstošus. Swedbank ir izvērtējusi arī savas kļūdas. Mūs atbilde ir izteikta, un tas ir sociālā izlīguma piedāvājums mūsu klientiem. Klientiem, kas kļuva par nekustamo īpašumu burbuļa upuriem, mēs radījām īpašu programmu. Vairākiem tūkstošiem klientu, kuri ir zaudējuši savus īpašumus, mēs esam dzēsuši kredītu atlikumus, dodot tiem iespēju izvairīties no nepatīkamās maksātnespējas procedūras.
Mūsu piedāvājums klientiem ir veikt individuālu izlīguma maksājumu, kurš ir būtiski mazāks par izmaksām, kuras klientam rastos, izejot maksātnespējas procedūru Latvijā vai Anglijā. Pēc šī maksājuma veikšanas mēs norakstām atlikušās saistības. Vairāki tūkstoši Swedbank klientu jau ir vienojušies ar mums par šādu izlīgumu. Mēs cenšamies šos cilvēkus uzrunāt, bet daudzi no viņiem nesaprot, kāpēc banka viņus meklē, un turpina slēpties. Mēs aicinām cilvēkus atbrīvoties no pagātnes nastas. Mums nav intereses visu mūžu mocīt cilvēkus par pagātnes kļūdām. Ja lasāt šo interviju, tad atsaucieties, un šāds izlīgums nāks par labu jums un visai sabiedrībai. Protams, izlīgums attiecas uz tiem kredītiem, kas tika ņemti pirms krīzes, un neatteicas uz gadījumiem, kad klients ir veicis ļaunprātīgas darbības.
Sākam jaunu ekonomikas ciklu bez pagātnes mantojuma!