Šodien svinam Miķeļus; Miķeļdienas ticējumi

Šodien, 29. septembrī, tiek atzīmēta Miķeļa diena. Miķeļi, līdzīgi kā citi saulgrieži, tiek atzīmēti arī citās pasaules malās, tomēr šo svētku nozīme un tradīcijas atkarībā no tautām un to kultūrām ievērojami atšķiras.

Miķeļi jeb, kā tie vēl tiek saukti, Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži, kas, balstoties uz senču kalendāru, tika svinēti laikā ap 21. - 23. septembri, proti, laikā, kad dienas ilgums bija astronomiski vienāds ar nakts ilgumu. Senatnē Miķeļi tika svinēti trīs dienu garumā, katrā dienā veicot noteiktas, rituālas darbības.Mūsdienās Miķeļi nemainīgi tiek svinēti tikai vienu dienu - 29. septembrī.

Šie ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Sākotnēji rudens saulgrieži, Apjumības un Miķeļi bija trīs, jēgas un satura ziņā atšķirīgi notikumi, kas tika svinēti atšķirīgos laikos, tomēr laika gaitā tie visi tika apvienoti ar Miķeļiem, lielā mērā saplūstot arī to tradīcijām, vēsta visisvetki.lv.

Līdz ar Miķeļiem sākās arī Veļu laiks (Dieva laiks, garu laiks, Dievaiņu laiks jeb Dievaines, zemlikas, tēvu dienas, paminkas), jo rudens saulgriežos - Miķeļos - tumsa gūst virsroku pār gaismu, un sākas gada tumšais un klusais laiks, kad veļi jeb senču gari nāk ciemoties pie dzīvajiem, lai satiktos ar savas dzimtas dzīvajiem pārstāvjiem. Veļu laiks ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem.

Miķeļdienas ticējumi:

• Miķeļdienas rīta nevajagot kult, jo peles klausoties un uz turieni, kur dzird kuļam, ziemā aizejot dzīvot.
• Ja Miķeļos līst, būšot silta ziema.
• Ja Miķeļos pūš ziemeļvējš, būšot auksta un dziļa ziema, bet, ja pūš dienvidvējš, būšot silta ziema bez dziļa sniega.
• Ja koku lapas nobirst pirms Miķeļiem, būšot agrs un silts pavasaris.
• Ja koku lapas nobirst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēšoties sniegs.
• Ja Miķeļu diena un nakts ir miglaina, tad būšot laba vasara, bet, ja diena un nakts ir sausa un auksta, būšot slikta vasara.
• Miķeļdienā no meža vai svešām mājām neko nedrīkstot nest mājās, jo tad mājās nākot grauzēji un kukaiņi, un saēdot labību, drēbes un citas lietas.
• Ja Miķeļdienā no meža pārnes skujas, tad mājās nākot čūskas.
• Ja Miķeļos tiek noņemti kāposti, tie ir cieti vai sūri.
• Ja Miķeļos ozoliem vēl ir zīles, būšot dziļi Ziemassvētki.
• Ja Miķeļos kauj cūku, tās gaļa labi stāvot.
• Atrodot Miķeļos jumi (pārī saaugušus augļus, dārzeņus vai kādus citus augus), atradējs drīz vien apprecoties.
• Miķeļdienas vakarā jāraugās, lai govis aiz lūpas zāļu kušķīti nenestu mājas, jo tad mājās tiekot ienests bads.
• Ja ēdot jumi, dzimstot dvīņi.
• Ja saimnieks atrodot jumi, esot gaidāma bagāta raža.
• Ja līdz Miķeļiem neesot novākta raža, Miķelis varot uzsūtīt salu un sniegu.

Sagatavots pēc visisvetki.lv