NATO spēki Latvijas robežu varēs šķērsot ar pielādētiem ieročiem

© F64

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida NATO spēkiem būs tiesības Latvijas robežu šķērsot ar pielādētiem ieročiem, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi likumā par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā.

Lai sabiedroto spēki varētu efektīvi sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), ir paredzēts izņēmums attiecībā uz NATO un tās dalībvalstu bruņoto spēku kaujas tehnikas un ieroču pārvadāšanu pāri valsts robežai.

Grozījumi nosaka - ja tas tā ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura NATO bruņotie spēki un tās dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku pāri Latvijas valsts robežai un tās teritorijā var pārvadāt pielādētu.

Kā skaidro AM, grozījumi paredz, ka NATO un tās dalībvalstu bruņotie spēki var pārvadāt kaujas tehniku un ieročus pielādētus, jo, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā, sniedzot atbalstu NBS, NATO un tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem jau jābūt kaujas gatavībā, lai atbalsts būtu savlaicīgs un efektīvs un sabiedroto spēku vienības varētu nekavējoties iesaistīt atbalsta sniegšanā uzreiz pēc valsts robežas šķērsošanas.

Grozījumi arī paredz, ka NATO un alianses dalībvalstu bruņotos spēkus var iesaistīt atbalsta sniegšanā NBS to likumā noteikto uzdevumu izpildē saskaņā ar likumos un starptautiskajās vienošanās noteikto kārtību, kā arī pamatojoties uz apstiprinātiem spēka pielietošanas noteikumiem.

Atbalsta sniegšanā NBS iesaistīto NATO bruņoto spēku vienību veicamos uzdevumus, to izpildes laiku, vietu un ierobežojumus noteiks NBS komandieris.

AM atgādina - lai nodrošinātu NATO atturēšanas politikas darbību un palielinātu dalībvalstu reaģēšanas spējas apdraudējuma vai pēkšņa militāra uzbrukuma gadījumā, šovasar NATO Varšavas samitā tika pieņemts lēmums, sākot ar 2017.gadu, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot kaujas spējīgas bataljona līmeņa kaujas grupas. Daudznacionālo kaujas grupas uzdevums būs sniegt atbalstu NBS nacionālās drošības garantēšanā.

Līdz ar NATO izstrādāto gatavības rīcības plānu un Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem par NATO spēku papildu izvietojumu Baltijas jūras reģionā ir konstatēta nepieciešamība pilnveidot normatīvos aktus par NBS sadarbību ar NATO un tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanas nolūkos miera laikā.

Ņemot vērā, ka Latvijā tiks izvietoti NATO un tās dalībvalstu bruņotie spēki minēto uzdevumu veikšanai, jābūt juridiski skaidram šo spēku tiesiskajam statusam un tiesībām. Papildus šiem likuma grozījumiem tiks slēgtas starptautiskās vienošanās, kā arī izstrādāti un apstiprināti NATO un tās dalībvalstu bruņoto spēku vienību spēka pielietošanas noteikumi.

Grozījumi iesniegti rīt paredzētajā valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais