Kanādas aviobūves uzņēmums Bombardier vakar Rīgas lidostā rādīja, kādām jāizskatās aviokompānijas airBaltic pasūtītajām lidmašīnām, kuras kanādieši joprojām nespēj saražot.
Kanādieši vakar atrādīja ne pārdošanai, bet paša uzņēmuma vajadzībām domātu lidmašīnu Bombardier CS 300. Iepriekš viņi bija Rīgā pērnā gada novembra beigās ar Bombardier CS 100, starp kuru un CS 300 vizuālo atšķirību ir tik maz, ka tās pamanīt spēj tikai avioindustrijai piederīgi cilvēki. No ražošanas, sertificēšanas un izmantošanas viedokļa tās tomēr ir divas atšķirīgas lidmašīnas, tāpēc airBaltic turpināja un turpina gaidīt tieši savu pasūtījumu, nevis grāba ciet tās lidmašīnas, ko kanādieši spēja saražot.
Bombardier CS 300 lidmašīnu gaidīšana turpinās jau vairākus gadus pēc sākotnēji solītā termiņa. 2015. gada 30. novembrī Neatkarīgā pēc CS 100 vizītes Rīgā dalījās ar cerībām, ka «nākamā gada septembrī beigsies tas laimīgais laiks, kad Bombardier un airBaltic savstarpēji apmierināja viens otra vajadzības reklāmas un pašreklāmas virzienā. Proti, airBaltic solīja nopirkt Bombardier lidmašīnas ar tādu vienkāršu nosacījumu, ka Bombardier šīs lidmašīnas sāks būvēt. Tā pagāja gadi, iekļaujot dažādu aviācijas nozares šovu programmā atkal nākamo Bombardier lidmašīnu porciju pasūtīšanu, par kurām nebija jāmaksā tā iemesla dēļ, ka lidmašīnu taču nebija. Tagad tomēr kanādieši ir spējuši uzbūvēt lidmašīnu, kas pārlidojusi Atlantijas okeānam...». Šodien atkal jāraksta vārds vārdā tas pats. Jā, kanādieši ir uzbūvējuši vēl garāku, resnāku, ietilpīgāku u. tml. lidmašīnu, kas pārlidojusi Atlantijas okeānam, bet atkal tikai tāpēc, lai stiprinātu ticību, ka kaut kad, bet ne tagad šādas lidmašīnas kļūs pieejamas komerciālai ekspluatācijai. Ir, protams, starpība, vai šo lidmašīnu parādīšanās laiks tiek solīts pēc nepilna gada, kā tas bija pērn, vai pēc pāris mēnešiem, kā tas skanēja vakar.
Laimīgā pašreklāmas pasākumu laika tuvošanās tagad varbūt patiešām savām beigām aktualizē jautājumu, kur īsti airBaltic dabūs miljardu eiro, lai nopirktu ne jau vienu lidmašīnu, bet izveidotu savu gaisa floti no jaunām lidmašīnām. Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva airBaltic prezidentam Martinam Gausam šā gada vasarā, kad kanādieši bija ieradušies Rīgā bez nekādām lidmašīnām, bet tikai ar solījumiem. 28. jūlija avīzē nodrukātā M. Gausa atbilde bija tāda, ka lidmašīnu pirkums esot tāds pats kā ar nekustamajiem īpašumiem, kad bankas kreditē 80% no darījuma summas un no pircēja prasa 20% ieguldījumu, kā arī pirkumu par ķīlu.
Ja aizņemties miljardu eiro ir tik vienkārši, tad kāpēc jau gadiem 4 - 5 reizes mazāku summu aizņemties nespēj un jaunus vilcienus nenopērk cits valsts uzņēmums Pasažieru vilciens? Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uz šo jautājumu vakar atbildēja tā, ka airBaltic gadījumā notiekot nevis aizņemšanās, bet «investīcijās balstīts darījums». Tam nu gan jāpiekrīt, ka Latvija ir investējusi daudz naudas airBaltic.