Krīze atkal mūs pārsteigtu nesagatavotus
Ar brīdinājumu, ka Latvijai vajadzētu sākt gatavoties nākamajai krīzei, klajā nācis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, taču valsts budžeta kaldinātāji uzskata, ka pagaidām vēl nevaram atļauties veidot uzkrājumus. Vēl neesam tikuši galā ar iepriekšējās krīzes sekām.
Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka Latvijā šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka nākamajos gados esot gaidāmas krīzes.
«Mums ir jāgatavojas nākamo gadu krīzēm, kas noteikti būs, situācija nekļūst labāka. Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008. gadā,» sacīja I. Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Centrālās bankas vadītājs atzīst, ka līdz ar Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanu valsts iekšzemes kopprodukts nākamgad augs straujāk, taču tas neesot labi, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir tik ciešā atkarībā no ES struktūrfondiem.
Tam, ka I. Rimšēviča pareģojums par krīzēm nākotnē noteikti piepildīsies, piekrīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Taču viņš ir spiests atzīt, ka valsts maks nedod iespēju izveidot glābšanas spilvenu.
«Krīzes būs neizbēgami, taču pašreizējā situācija vēl neļauj mums sākt gatavot spilvenu krīžu pārdzīvošanai. Mēs joprojām strādājam pie iepriekšējās krīzes seku novēršanas - cīnāmies par cilvēku izdzīvošanu. Nepieciešams veikt reformas izglītības un veselības aprūpes sistēmā, arī no saviem mērķiem valsts drošības nodrošināšanā nevaram atteikties,» skaidrojot primārās nepieciešamības, teica J. Vucāns.
Savukārt komisijā strādājošais opozīcijā esošās Saskaņas deputāts Igors Pimenovs uzskata, ka I. Rimšēvics kļūdās. Viņaprāt, valsts IKP daudz veiksmīgāk audzētu un tādējādi varētu labāk sagatavoties nākamajām krīzēm, ja vairāk iesaistītos uzņēmējdarbībā un cita starpā arī veicinātu naudas tērēšanu.
«Mūsu mērķim vajadzētu būt nevis samazināt tēriņus, bet motivēt ienākumu avotus kļūt ienesīgākiem. Vajadzētu arī pilnveidot nodokļu sistēmu un paredzēt lielāku valsts lomu ekonomikas pārvaldē. Līdz šim valsts dalība ekonomikas pārvaldē bijusi ierobežota ne tikai ar ES, bet arī mūsu pašu lēmumiem. Tas nozīmē, ka iespējas valstij radīt jaunas darba vietas bija ierobežotas, bet tas samazina iekšējo tirgus pieprasījumu,» saka politiķis, kurš cer, ka, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
«Ņemot vērā Brexit, Donalda Trampa iespējamo uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un to, ka nevaram prognozēt, ko darīs Putins, krīze var izveidoties ļoti ātri. Cerams, ka tā nenotiks, bet jādzīvo tā, it kā krīze būs jau nākamgad,» saka bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
Viņš piekrīt I. Rimšēvičam, ka Latvija dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Turklāt starp Baltijas valstīm mēs esam visizšķērdīgākie. «Tērēšana mūsu ekonomiku nepacels. Svarīgāk būtu iedarbināt ES līdzekļus, kurus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apguvuši esam vismazāk,» uzskata eksperts.
Viņš arī atgādina, ka īpaša uzmanība jāvelta nodokļu iekasēšanai un par piemēru min PVN iekasēšanu. «Ir jāsabalansē ieņēmumi ar izdevumiem un jāpalielina ieņēmumi, nepaceļot nodokļus. PVN iekasēšana ir ārkārtīgi sliktā situācijā. Piemēram, igauņiem PVN ir zemāks, bet tajā iekasēto līdzekļu proporcija pret IKP ir daudz lielāka nekā mums,» prioritātes ieskicē E. Krastiņš.