Valdībai vispirms ir jāvienojas: veselības aprūpes sistēma turpmāk ir valsts veselības apdrošināšana vai privāta, un tad var turpināt diskusijas par veselības aprūpes pakalpojumu grozu iedzīvotājiem un finansējuma avotu, tā vakar valdībās sēdē uzsvēra veselības ministre Anda Čakša.
Tomēr valdība vēl nebija gatava ne pieņemt lēmumu par veselības finansēšanas modeļa maiņu, ne arī diskutēt par vai pret Veselības ministrijas piedāvātajiem variantiem.
Tikai paklausās
Ministru kabinets vakar izskatīja Veselības ministrijas (VM) ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu. Protams, ziņojumu apstiprināja, taču plašākas diskusijas pēc būtības nenotika. VM piedāvājumā ir trīs varianti, taču A. Čakša atzina, ka atbalsta tikai vienu no tiem - veselības aprūpes finansēšanu no valsts budžeta ieņēmumiem, jo «šādu ceļu iet arī tās valstis, kuras izmēģinājušas privāto veselības apdrošināšanu». Ministre arī sacīja, ka valdībai vispirms jāizvēlas, vai veselības aprūpe būs finansēta no valsts budžeta, un pēc tam jālemj, kāds būs valsts finansētais veselības aprūpes pakalpojums. Tas, kā panākt papildu finansējumu veselībai, būtu trešais būtiskais lēmums, lai gan, lemjot par to, kādu modeli izvēlēties, tā uzreiz būs arī izvēle par labu noteiktam finansējumam. Piemēram, pirmais modelis paredz tikai valsts finansējumu, pieļaujot palielināt atsevišķu nodokļu likmes, bet otrais modelis - iedzīvotāju maksājumus par apdrošināšanu.
VM ziņojumā uzsvērts, ka papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir izskatāms kopā ar nodokļu politikas izmaiņām valsts budžetam 2018. gadam, pakāpeniski palielinot veselības aprūpes finansēšanai paredzētos līdzekļus un 2018. - 2020. gadā sasniedzot ne mazāk kā 12 procentus no valsts budžeta izdevumiem.
Spēles ar nodokļiem
VM un pati ministre atbalsta modeli, kas paredz finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, neveidojot papildu maksājumu iedzīvotājiem, un kas paredz valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu. VM ziņojumā nav strikti norādīts, ka papildu nauda nāktu no sociālā budžeta, bet sociālās iemaksas ir minētas kā viens no naudas avotiem. VM piedāvā izmantot sociālo iemaksu administrēšanas datus, lai nodrošinātu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Tātad veselības aprūpe tiktu nodrošināta tiem, kuri maksā nodokļus, kā arī valsts apdrošinātām personu grupām (bērni, pensionāri un citas). Cilvēkiem veselības aprūpe tiktu nodrošināta vienlīdzīgā līmenī, neatkarīgi no ienākumiem.
Taču interesantākais ir tas, kā tad VM piedāvā iegūt papildu naudu veselības budžetam, jo, lai sasniegtu Pasaules veselības organizācijas ieteikumus un arī pašas VM vēlmes, 2018. gadā papildus pašreizējam nozares finansējumam vajag vismaz 108 miljonus eiro. Tātad papildu finansējumu varētu iegūt, par vienu procenta punktu palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi vai par vienu procenta punktu palielinot pievienotās vērtības nodokļa likmi, vai par 0,5 procentiem palielinot darba devēja un tikpat arī darba ņēmēja sociālo iemaksu likmi. Tomēr aprēķini liecina, ka neviens no šiem variantiem nedod vēlamo naudas pienesumu veselības aprūpei, nerunājot jau par iespējamiem iebildumiem pret nodokļu celšanu.
Valsts būs piedzinējs
Otrais finansēšanas modelis paredz dalītu veselības aprūpes pakalpojumu grozu - valsts budžets segtu neatliekamo palīdzību un bērnu veselības aprūpi, bet obligātās privātās veselības apdrošināšanas iemaksas - visu pārējo, tostarp kompensējamos medikamentus, ārstēšanos slimnīcā, primāro aprūpi. Apdrošināšanas maksājums būtu 25 līdz 70 eiro mēnesī, konkrētu iemaksu apmēru noteiktu valsts. Gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav varējis par tiem samaksāt, valsts pret viņu vērstu piedziņu līdzekļu atgūšanai. Iespējams, šim modelim ir kāds racionāls grauds (Latvijas Banka norāda, ka iedzīvotāji jau tagad paši maksā par veselības aprūpi), taču, neiedziļinoties sīkās detaļās, modelis izskatās vairāk nekā necilvēcīgs.
Arī trešais modelis paredz ieviest veselības nodokli, taču tas, kā Neatkarīgajai skaidro VM, būtu obligāts papildu maksājums iedzīvotājiem proporcionāli personas ienākumiem. Pilns pakalpojumu grozs pienāktos nodokļa maksātājiem, bet nemaksātājiem - no valsts garantēta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība.