Uz Ģenerālprokuratūras iecelto mantas glabātāju t.s. Lemberga krimināllietā – Šveices advokātu Rudolfu Meroni – Latvijas likumi nav attiecināmi, tāpēc viņu par mantas izsaimniekošanu pie atbildības nevarēs saukt, secinājis cietušā pārstāvis šajā krimināllietā zvērināts advokāts Gatis Dirnēns.
Pagājušajā nedēļā prokuroru par cietušo atzītā SIA ManTess mantinieka - SIA Pars Termināls (iepriekš SIA T2 Termināls) - pāstāvis G. Dirnēns tiesai pieteica lūgumu atcelt R. Meroni no mantas glabātāja pienākumiem, nodrošināt arestētās mantas glabāšanu atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, kā arī nosūtīt tiesībsargājošajām institūcijām informāciju par iespējamām R. Meroni veiktajām nelikumībām.
«Pašuzņēmies glabāšanu»
Advokāts lūgumā norādīja, ka R. Meroni nav Latvijas iedzīvotājs vai pilsonis un «šobrīd nepastāv neviens likumisks nosacījums, kurš apliecinātu vai pamatotu Latvijas normatīvo aktu attiecināmību uz viņu, citiem vārdiem, Meroni nav nekāda pienākuma saglabāt glabāšanā nodoto arestēto mantu, jo šādu pienākumu viņš nav uzņēmies».
Cietušā pārstāvis G. Dirnēns norādīja, ka gan viņam, gan viņa klientam nav saprotams, kā notiesājoša sprieduma gadījumā notiks Latvijā piemērotas mantas konfiskācijas izpildīšana, ja mantas glabātājs ir ārvalstnieks, kuram manta nav nodota glabāšanā atbilstoši starptautiski noteiktajai atzīšanas procedūrai. «Meroni ir pašuzņēmies mantas glabāšanu, kura atrodas ārvalstīs jeb glabā citu personu mantu citu valstu jurisdikcijās bez Latvijas kā valsts izdota lēmuma autorizēšanas šajās ārvalstīs, tādēļ viņam nebūs pienākums nodot saglabātu arestēto mantu Latvijas valstij. No minētā secināms, ka tiesiskā izpratnē, ja mantai saskaņā ar 2007. gada 17. decembra lēmumu nav uzlikts arests, tad iespējama notiesājoša sprieduma gadījumā to nebūs iespējams konfiscēt,» secināja advokāts.
Iesniegta prasība
Cietušā pārstāvis atgādināja, ka 2015. gada jūnijā viņš vērsies pie tiesas ar iesniegumu beidzot nodot izpildei 2007. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, bet šis iesniegums tika atstāts bez ievērības.
«Uzskatu, ka R. Meroni ar arestēto mantu brīvi rīkojas, to gan atsavinot, gan izšķērdējot, gan būtiski samazinot tās vērtību. Mantas glabātājs ar arestēto mantu rīkojas kā pilntiesīgs īpašnieks, realizējot īpašuma tiesības to plašākajā izpratnē - gan tur, gan valda, gan arī atsavina, lai gan šādas rīcības tiesības Meroni nav piešķirtas,» uzrunājot tiesas sastāvu tiesneša Borisa Geimana vadībā, uzsvēra SIA Pars Termināls pārstāvis.
Viņš paziņoja, ka pret R. Meroni kā akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts (LNT) padomes priekšsēdētāju un arī citiem LNT padomes un valdes locekļiem tiesā iesniegts prasības pieteikums par zaudējumu piedziņu vairāk nekā 126 miljonu eiro apmērā. Prasību esot iesniegusi sabiedrība Escalada Holding Ltd., kas ir LNT mazākuma akcionārs. Šai kompānijai piederot 234 akciju sabiedrības LNT vārda akcijas vairāk nekā 4 miljonu eiro nominālvērtībā.
126 miljonu zaudējumi
Prasībā esot norādīts, ka LNT valdei un padomei pērn 17. septembrī nebija nekāda pamata atsavināt vienīgo nozīmīgo LNT aktīvu - Ventspils naftas akcijas, maksājot par katru akciju 1,77 eiro. Turklāt šim darījumam izvēlēts pats neizdevīgākais brīdis. Akcijas īstā cena bijusi vismaz 4,56 eiro par akciju, jo par šādu cenu Euromin Holdings atpirka no citiem akcionāriem Ventspils naftas akcijas. Tādējādi LNT valde un padome, tajā skaitā arī R. Meroni, izšķērdējuši LNT mantu, nodarot LNT un tās akcionāriem ievērojamus zaudējumus vairāk nekā 126 miljonu eiro apmērā.
«Manā rīcībā nonākušajos dokumentos norādīts, ka Meroni sevi atzīst par LNT padomes priekšsēdētāju un pats sevi par tādu faktiski ir padarījis, lielākā LNT akcionāra - Ventbunkers - padomes vārdā dodot uzdevumu valdei LNT akcionāru pilnsapulcē izvirzīt un ievēlēt sevi par LNT padomes locekli. Meroni šādas darbības īstenojis ar mērķi realizēt kontroli pār LNT un tās mantu. Uzskatu, ka ar savu pretlikumīgo rīcību R. Meroni kā LNT padomes priekšsēdētājs ir minētās sabiedrības mantu izšķērdējis, t.i., izdarījis Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu,» teica G. Dirnēns.
Viņš paskaidroja, ka R. Meroni noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse izpaudusies tieša nodoma veidā, jo LNT padomes priekšsēdētājs, atsavinot sabiedrības aktīvus zem tirgus vērtības, «apzinājās savu darbību kaitīgumu - organizēja sabiedrības mantas atsavināšanu par trīs reizes zemāku cenu nekā akciju vērtība, tādā veidā radot būtisku kaitējumu LNT akcionāriem. Iepriekš minēto personu darbību rezultātā akcionāriem nodarīts ievērojams mantisks zaudējums vismaz 126 081 280,10 eiro apmērā, un tieši par šādu summu ir samazinājusies arestētās mantas konfiskācijas iespējamība šajā lietā,» paziņoja advokāts.