Latvijas Banka izsludina aptauju "Latvijas gada monēta 2009"

Latvijas Banka no 17. marta līdz 31. martam rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu,aicinot ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2009. gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2009".

Interesanti kura no 2009. gadā izdotajām monētām cilvēkus uzrunā emocionāli, vai kurš mākslinieciskais risinājums,tā oriģinalitāte vai tematika liekas saistoša. Visvairāk balsu ieguvušās monētas autori - mākslinieki, kas veidojuši tās grafisko dizainu un plastisko veidojumu (ģipša modeli) - saņems balvu kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē.

Par tradicionālu balvu māksliniekiem ir izvēlēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā iecerētā un 2008. gadā nokaltā "Latvijas monēta", kas šogad tika atzīta par pasaules gada monētu.

Ikviens interesents aicināts balsot no 17. marta līdz 31. martam Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv vai pie Latvijas Bankas klientu kasēm centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 19. aprīlī, kad svinīgā apbalvošanas pasākumā Latvijas gada monētas 2009 autori saņems atzinības balvu un tiks piešķirtas arī vairākas speciālbalvas. Pasākumā tiks izlozētas balvas aptaujas dalībniekiem, jo iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un pilsētu un pagastu bibliotēkas, kurās valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls" nodrošina bezmaksas internetu visā Latvijā, dos iespēju aptaujā piedalīties plašam interesentu lokam.

2009. gads monētas radījuši mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Guntars Sietiņš, Ilmārs Blumbergs, Edgars Folks, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis, kā arī Emīlija Adumāne, kas sešu gadu vecumā uzvarēja zīmējumu konkursā "Mana sapņu monēta".

Jāatgādina, ka pirmā 2009. gadā tika izkaltas piecas sudraba monētas - monēta ar Latvijas Bankas organizētā bērnu zīmējumu konkursa "Mana sapņu monēta" uzvarētājas rīdzinieces Emīlijas Adumānes zīmējumu "Cūciņa" reversā.

Monēta "Mērnieku laiki" veltīta brāļu Kaudzīšu radītā pirmā latviešu reālistiskā romāna 130. gadadienai.

Monēta "Latvijas Universitāte", kas veltīta Latvijas ievērojamākās augstskolas dibināšanas 90 gadu jubilejai.

Monēta "Ziemassvētku eglīte" radīta, atzīmējot 500 gadus, kopš rakstos minēta izgreznota Ziemassvētku eglīte, ko rotāja Rīgas Melngalvju brālība.

Kā arī "Ūdens monēta", kas ataino cilvēka un dabas attiecības.

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 71, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju.

Jāatzīmē, ka jau desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.

Izcilākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca šogad - pēc T. Zaļkalna 1922. gada ieceres un veidojuma kaltā "Latvijas monēta" izdevuma World Coins konkursā atzīta par Pasaules gada monētu 2010.

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004. gadā "Laika monēta" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2005. gadā "Barons Minhauzens" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2006. gadā "Ciparu monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2007. gadā "Laika monēta II" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2008. gadā "Laimes monēta" (A. Priedīte, J. Strupulis). Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas" un aptaujā "Latvijas gada monēta 2008" - Arvīdam Priedītem par monētu "Dziesmu svētki".