Valdības koalīcijas politiķi kopumā pauž piesardzīgu nostāju par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) norāda, ka šo priekšlikumu neatbalsta.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka politiskajam spēkam ir noraidoša attieksme pret minēto priekšlikumu. Šī nostāja, no vienas puses, varētu būt vērtējama kā konservatīva, taču bērnam līdz septiņiem gadiem vajadzētu būt tuvāk ģimenei, uzskata ZZS. Tāpat šajā jautājumā esot jāņem vērā bērnu gatavības pakāpe attiecīgā vecumā sākt mācības pamatizglītības līmenī. Brigmanis norādīja, ka arī "Vienotība" koalīcijas sēdē aktīvi neatbalstīja šo ideju.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns aģentūrai LETA norādīja, ka partija atbalsta šī politiskā spēka virzīto izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) un viņa piedāvātās ieceres. Tomēr arī "Vienotība" piekrīt, ka par šo jautājumu nepieciešamas plašākas diskusijas, tāpēc partija atbalstīja šis ieceres izslēgšanu no budžeta paketes.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks ir gatavs diskutēt par šo ieceri, tomēr pašlaik vēl nevar teikt konceptuālu "jā" vai "nē" minētajam priekšlikumam. Vēl ir nepieciešamas plašas diskusijas gan ar nozares pārstāvjiem, gan politiķiem, jo ir daudz neatbildētu jautājumu, sacīja Dzintars.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
Valdība pagaidām neskatīs IZM piedāvātos likuma grozījumus par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma.