Labklājības ministrija aicina pieteikties bezmaksas sociālajai rehabilitācijai ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti. Pagaidām diemžēl šie pakalpojumi nav pieejami tajās pašvaldībās deklarētiem bērniem, kuras vēl nav izlēmušas pievienoties Labklājības ministrijas uzsāktajam deinstitucionalizācijas procesam.
Labklājības ministrija (LM) par Eiropas struktūrfondu naudu sākusi īstenot deinstitucionalizācijas projektu. Šis sarežģītais termins nozīmē pakalpojuma sistēmas izveidi, kas sniedz nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt, lai persona varētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.
Četri speciālisti
Deinstitucionalizācijai ir jānovērš situācija, ka cilvēkam jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, jo nav pieejams atbalsts dzīvesvietā un nav nekādu sociālo pakalpojumu. Īstenojot šo procesu, Labklājības ministrija aicina līdz 31. oktobrim 112 Latvijas pašvaldību sociālajos dienestos pieteikties ģimenes, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kam ir noteikta invaliditāte, varētu saņemt nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.
LM speciāliste Inita Kabanova stāsta, ka kopumā katram bērnam no 2017. līdz 2022. gadam paredzēta iespēja bez maksas apmeklēt līdz pat četrus dažādus speciālistus, katru līdz desmit reizēm. Savukārt bērna vecāki, vecvecāki vai audžuģimenes šajā laikā bez maksas varēs apmeklēt līdz diviem dažādiem speciālistiem. «Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz bērnam sadzīvot ar saviem veselības traucējumiem, tikt galā ar ikdienu un mācīties dzīvot sabiedrībā,» skaidro I. Kabanova. Sociālo rehabilitāciju īsteno dažādi speciālisti - psihologs, logopēds, reitterapeits, hidroterapeits. Tāpat būtisks ir arī atbalsts vecākiem, piemēram, psihologa vai rehabilitologa pakalpojumi, fizioterapija, izglītojošās atbalsta grupas.
Pēc pieteikšanās beigām - sākot no 2016. gada novembra - katra bērna ģimenei izdevīgā laikā speciālisti (psihologs, fizioterapeits vai ergoterapeits un sociālais darbinieks) noteiks, kādi pakalpojumi bērnam būtu jāsaņem atbilstoši viņa vajadzībām. Izvērtēšana ilgs vidēji divarpus līdz trīs stundas atkarībā no bērna spējām, turklāt šajā laikā ietverta arī saruna ar vecākiem, lai bērnu pārāk nenoslogotu.
Tikai ne tām
Taču šo bezmaksas sociālo rehabilitāciju Labklājības ministrija piedāvā tikai tām ģimenēm, kuras ir deklarētas tajās pašvaldībās, kuras ir vienojušās ar ministriju par iesaistīšanos deinstitucionalizācijas procesā, līdz ar to virkne bērnu pagaidām šo palīdzību saņemt nevarēs. To apliecina LM pārstāve I. Kabanova: «Bezmaksas pakalpojumi būs pieejami 112 pašvaldībās, kas piedalās deinstitucionalizācijas procesā, un pagaidām šī iespēja saņemt Eiropas fondu apmaksātus pakalpojumus nav pieejama bērniem, kuri deklarēti Rīgas, Jūrmalas vai Valmieras pilsētā un Jaunjelgavas, Līvānu, Zilupes vai Ciblas novadā, jo šīs pašvaldības vēl nav izlēmušas procesam pievienoties.» I. Kabanova piebilst, ka pašvaldības vēl var pieteikties, un LM ļoti cer, ka pašvaldības izlems par labu šim projektam, kas aptver visu Latviju. «Tomēr, ja pašvaldības nepieteiksies, tad tām jebkurā gadījumā ir jāievieš un jāīsteno pakalpojumi ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, tikai ārpus vienotā deinstitucionalizācijas procesa tās nevarēs pretendēt uz Eiropas finansējumu,» saka I. Kabanova. Daudzās pašvaldībās pakalpojumi bērniem ar invaliditāti ir pieejami jau tagad, un par tiem iespējams uzzināt savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Jau dzīvo ģimenēs
LM klāsta, ka ar Eiropas fondu finansējuma atbalstu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros tuvāko gadu laikā Latvijas pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.
2015. gada janvārī Latvijā bija 7750 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs, un tas liecina, ka vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji pārsvarā izvēlas audzināt bērnu ģimenē, nevis uzticēt bērna aprūpi institūcijām (to secinājusi pati Labklājības ministrija valdības iesniegtajā deinstitucionalizācijas rīcības plānā). Lai atbalstītu šādu vecāku izvēli, ir nepieciešams maksimāli palielināt pieejamo atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu klāstu.
***
Bērni ar invaliditāti
• Bērna ar invaliditāti statuss Latvijā noteikts 7924 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
• Bērnu skaits ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, par kuriem piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts, ir 2041
Avots: Labklājības ministrija (2015. gads)