Prasības labot ceļu devušas rezultātu
Kapitālais remonts ceļa posmam starp Nīcu un Rucavu kalpo par ķīlu, ka dažos turpmākajos gados tiks atjaunota visa šoseja starp Liepāju un Latvijas robežu ar Lietuvu.
Šobrīd atjaunotais ceļa posms 23 km garumā starp Nīcu un Rucavu ir mazliet īsāks par pusi no visa 59 km garā ceļa no Liepājas līdz valsts robežai vai otrādi. Izmaksājis tas praktiski 15 miljonus eiro, kuros pievienotās vērtības nodoklis ieskaitīts. Darbu izmaksas izskaidrojamas ar to, ka darīts daudz vairāk par šosejas asfalta nomaiņu. Visā ceļa garumā jaunais asfalts klāts uz jauniem smilšu un šķembu slāņiem, un šis uzbērums sargāts no izskalošanas ar sāngrāvjiem, ūdens notekām un caurtekām. Atjaunotas 20 sabiedriskā transporta pieturu vietas un divi autobusu pieturu paviljoni. Demontēti un pilnīgi no jauna uzbūvēti divi tilti pāri Līgupei un Paurupei. Darbus veikusi SIA Binders ar apakšuzņēmējiem Ceļu, tiltu būvnieks un Aizputes ceļinieks. Būvdarbu garantiju termiņš ir pieci gadi, bet dzīve rāda, ka ceļi kalpo daudz ilgāk. Šajā gadījumā ceļa būvētāji atgriezušies vietā, kur viņu priekšteči strādājuši tieši pirms 30 gadiem. Starplaikā veiktie ceļa uzturēšanas darbi vismaz pēdējos desmit gadus vairs nespēja nodrošināt apmierinošu ceļa kvalitāti.
Par spīti ceļa novietojumam starp Liepāju un valsts robežu, kas piešķīra tam valsts prestiža veidošanas nozīmi, šis ceļš bija kļuvis par vienu no nolaistākajiem visā valstī vismaz starp tiem ceļiem, pa kuru saglabājās intensīva transporta kustība un ap kuru vēl dzīvoja cilvēki. Kopš 2012. gada viņi spējuši sanākt uz protesta akcijām, kas droši vien paātrinājušas ceļa iekļaušanu labojamo ceļu sarakstā. Precīzāk sakot, Latvija var atļauties šādā sarakstā uz vienu vai dažiem nākamajiem gadiem iekļaut tikai atsevišķus ceļu posmus un posmiņus, nevis uzreiz visus ceļus starp lielām apdzīvotām vietām un citiem orientieriem, par kādiem teritoriāli nelielajā Latvijā regulāri kalpo valsts robeža. Pēc tam atkal nākas pētīt un skaitīt, vai pietiks naudas salabot nākamos ceļa posmiņus. Tagad gandrīz droši var teikt, ka ceļa posmiņiem no Liepājas līdz Nīcai un no Rucavas līdz valsts robežai nauda atradīsies kaut pēdējā brīdī, pirms tiks izsmelts Eiropas Savienības naudas dāvinājums Latvijas ceļu labošanai. ES nauda izbeigsies drīz pēc 2018. gada. Grūti paredzēt, kādā daudzumā izdosies aizvietot ES naudu ar Latvijas budžeta finansējumu.
Salabotā ceļa posma oficiālās atklāšanas pasākums 22. septembrī kalpoja par vēl vienu argumentu visa ceļa sakārtošanai. Atklāšanas pasākumu pagodinājušais satiksmes ministrs Uldis Augulis norādīja uz šo ceļu kā uz valsts vizītkarti un uz tā ekonomisko nozīmi gan reģiona, gan tranzītbiznesa aspektā. Ceļu būves pasūtījumus kārtojošā valsts uzņēmuma Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange publiskoja rezultātus uzskaitei, ka pirms ceļa posma salabošanas pa to diennaktī braukušas caurmērā 900 automašīnas, bet pēc salabošanas - 1450 vidēji un līdz 2500 atsevišķās dienās. Nīcas novada un Rucavas novada pašvaldību ieguldījums uzmanības un naudas piesaistīšanai visa ceļa salabošanai bija iedzīvotāju pulcēšana uz ceļa posma atklāšanas pasākumu. Tas pārliecināja, ka ap ceļu cilvēki dzīvo un ceļš tiem vajadzīgs.
Par atjaunotā ceļa posma nozīmīgumu izteicās arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, lai gan aģentūra LETA šo ziņu noformējusi neprecīzi, it kā U. Sesks būtu runājis ceļa posma atklāšanas pasākumā. Īstenībā Liepājas pašvaldību pasākumā pārstāvēja U. Seska vietnieks Gunārs Ansiņš, kurš teicās atradis domes arhīvā kopijas no dokumentiem, ar kādiem Liepājas pašvaldība jau pirms desmit gadiem centusies nelikt mierā valsts iestādes, lai tās saprastu šā ceļa salabošanas nozīmi un vajadzību.