Šogad uz ārzemēm adoptēti 83 bērni no Latvijas

© Šarunas Mažeika/ f64 photo agency

Šogad uz ārzemēm adoptēti 83 bērni no Latvijas, kas ir nedaudz mazāk nekā pērnā gada pirmajos astoņos mēnešos, liecina Labklājības ministrijas apkopotā informācija.

Pērn uz ārzemēm līdz augusta beigām bija adoptēti 88 bērni no Latvijas.

Savukārt Latvijas adoptētāji līdz augusta beigām šogad adoptējuši 81 bērnu, kas ir par 17 bērniem mazāk nekā pērn.

Joprojām Latvijas iedzīvotāji izvēlas adoptēt gados jaunākus bērnus. 77 no 81 adoptētā bērna ir vecumā līdz desmit gadiem, bet četri - no desmit līdz 18 gadiem. Savukārt no 83 ārvalstnieku adoptētajiem bērniem vecāki par desmit gadiem bija 39 bērni.

Patlaban reģistrā ir ziņas vēl par 1311 bērniem, kuriem jāmeklē adoptētāji. Lielākā daļa jeb 904 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem.

Šobrīd adopcijai ir pieteikušies 178 adoptētāji no Latvijas un 49 ārvalstu adoptētāji. No visiem adoptējamiem 548 bērnus var adoptēt uz ārvalstīm, bet 415 bērni to nevēlas, vai arī viņu brāļi vai māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumā.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā adoptēti 267 Latvijas bērni, kas ir par 33 bērniem mazāk nekā 2014.gadā.

Tomēr pērn turpināja pieaugt Latvijas iedzīvotāju adoptēto bērnu skaits un samazināties uz ārvalstīm adoptēto skaits. 2015.gadā Latvijas iedzīvotāji adoptējuši 132 bērnus, kas ir par desmit bērniem vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ārvalstu adoptētāji uz citām valstīm pagājušogad adoptējuši 135 bērnus, 2014.gadā - 178 bērnus, bet 2013.gadā - 141 bērnu.

Latvijā

Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns, un tas ir gandrīz par 2000 bērnu mazāk nekā 2023. gadā. Jāteic, ka tas nav nekāds pārsteigums, jo dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs jau pēdējos 35 gadus, savukārt 2023. gadā Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Ja valsts nerīkosies aktīvi un tūlīt, iedzīvotāju skaita kritums būs vēl straujāks, apgalvo demogrāfi. Jaunajiem vecākiem jāpiešķir lielāki pabalsti, uzskata labklājības bīdītāji. Nils Sakss Konstantinovs saskata citus cēloņus iedzīvotāju skaita kritumam, līdz ar to – arī citus paņēmienus tā korekcijai. Savukārt Imants Parādnieks problēmu mēģina risināt pragmatiski.

Svarīgākais