IZM iesniedz grozījumus likumā, par pamatizglītības uzsākšanu sešu gadu vecumā

Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018.gada 1.jūlijā.

IZM uzsvēra, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

IZM skaidroja, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā tajā izglītības iestādē (pirmsskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.

Ministrijas ieskatā vairāki argumenti par labu pamatizglītības uzsākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi ar sabiedrībā pastāvošo uzskatu un problēmu, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, radušās citas prioritātes. Tāpat jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. 2015./2016.mācību gadā mācības vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12.klasē sāka 1111 (12%) 1996.gadā vai agrāk dzimušie izglītojamie, kuri vispārējās vidējās izglītības ieguvi pabeigs 20 gadu vecumā.

Šie fakti, kā uzsvēra IZM, norāda uz problēmām pastāvošajā vispārējās vidējās izglītības modelī. Agrākas vidējās izglītības ieguve var būt produktīva, ja ir cieši saistīta ar mācību satura pilnveidi, ar izglītības procesa virzību uz to, lai jaunieši ātrāk apzinātos savus talantus, ātrāk apjauš karjeras iespējas.

Agrāka iesaistīšanās pamatizglītības programmā IZM ieskatā pozitīvi ietekmē bērna attīstību, novērš riskus un kompensēt attīstošu vidi, ja bērnam to nespēj sniegt ģimene.

IZM uzsvēra, ka piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada, kad obligāto pirmsskolas izglītības apguvi noteica no piecu gadu vecuma, notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana.

Pēc IZM operatīvajiem datiem šajā mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī ir 22 044, no kuriem 791 mācās 1.klasē, savukārt 2017./2018.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt 19 781, no kuriem aptuveni 753 varētu sākt mācības 1.klasē. Pēc plānotajām izmaiņām 2018./2019.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt 18 825, no kuriem izglītības ieguvi 1.klasē sāktu jau 15 321 bērns, šim skaitam ar katru gadu augot. Tādējādi agrāka pamatizglītības apguves sākšana veicinātu arī rindu uz pirmsskolas izglītības programmām samazināšanos.

IZM uzsvēra, ka, veicot sistēmiskas izmaiņas, pastāv iespējas novērst prognozētos riskus, ko izmanto argumentācijai pret šāda izglītības modeļa ieviešanu. Tiek norādīts, ka argumentu, ka skolas vidē sešgadīgam bērnam ir problemātiski nodrošināt nepieciešamās fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, pirmsskolai pietuvinātas prasības skolas videi un tās teritorijas aprīkojumam un prasības attiecībā uz bērnu dienas režīmu un ēdināšanu, iespējams samazināt un kontrolēt, paredzot iespēju 1.klases programmu apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus.

Saistībā ar risku par pedagogu spēju mainīt sava darba metodiku un attieksmi pret skolēniem, nodrošināt vecumposmam atbilstošu, integrētu izglītība saturu izglītības iestādēs, IZM norāda, ka minētais risks ir samazināms un kontrolējams ar plānotajiem pedagogu profesionālās pilnveides kursiem, kā arī vienlaicīgi ar kompetenču pieejā veidotā vispārējās pamatizglītības satura sagatavošanu un ieviešanu.

IZM uzvēra, ka jānodrošina iespēja līdzšinējo licencēto pirmsskolas izglītības programmu īstenotājiem bez lieka birokrātiskā sloga sakārtot normatīvos dokumentus pamatizglītības pirmās pakāpes realizēšanai izglītības iestādē, kā arī jādod iespēja bērnam pamatizglītības programmu apgūt tai pašā izglītības iestādē, kurā viņš ieguvis obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei piecu gadu vecumā, lai nodrošinātu izglītības procesa nepārtrauktību, ja vecāki to vēlas. Vienlaikus līdzšinējo licencēto pirmsskolas izglītības programmu īstenotāju pirmsskolas izglītības pedagogiem ir jābūt tiesībām izglītot pirmklasniekus bez papildus izglītības apgūšanas un profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumu īstenošanas.

Tāpat pamatizglītības apguves procesā jānodrošina bērnu vecumam atbilstoša specifiska fiziskā iekšējā un ārējā vide, nosakot visās izglītības iestādēs prasības atbilstošam telpu lielumam (kvadrātmetri uz vienu izglītojamo) un iekārtojumam, kā arī paredzot optimālas iespējas skolēnu mobilitātei mācību procesa īstenošanas laikā. Vēl jāmaina mācību procesa organizācija, pilnībā ieviešot integrēta mācību satura apguvi un nodrošinot individualizētu pieeju bērnam, piesaistot pedagoga palīgu bērnu skaita ziņā lielās grupās un klasēs, kā arī iekļaujošās izglītības īstenošanas kontekstā - bērniem ar speciālām vajadzībām.

IZM uzsver, ka jānodrošina izglītības iestādes ar daudzveidīgiem kvalitatīviem mācību līdzekļiem, īpašu vērību sagatavošanas procesā pievēršot satura uztveramībai un noformējumam.

Jau 2009.-2011.gadā īstenots pilotprojekts, kura uzdevums bija izstrādāt sešgadīgo izglītojamo mācību programmas projektu ar sasniedzamo rezultātu piemēriem atbilstošajā izglītojamo vecumposmā, kā arī pilnveidot pirmsskolas izglītības vadlīniju projektu. Darba grupas sastāvu veidoja augstskolas docētāji, pirmsskolas un sākumskolas speciālisti.

IZM uzsvēra, ka minētā pilotprojekta rezultāti tika atzinīgi novērtēti profesionāļu vidū un atbilstoši tā brīža situācijai daļēji iestrādāti Ministru kabineta noteikumu projektā par pirmsskolas vadlīnijām. Minētā pilotprojekta aprobācijā iesaistījās 22 izglītības iestādes. Pilotprojekta galvenais secinājums bija, ka sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām.

Ņemot vērā iepriekš minēto argumentāciju, IZM uzskata par nepieciešamu jau 2016.gadā iestrādāt likumdošanā tos regulējumus, kas nodrošinātu iespēju sākt samērīgu, līdzsvarotu un pietiekami elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma. Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā, sākot ar 2018.gada 1.jūliju.