"Ņemot vērā normatīvā regulējuma sarežģītību", atkārtoti pagarināts trauksmes cēlēju likumprojekta iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā, ziņo aģentūra LETA.
Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zaiga Barvida aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli sešu mēnešu laikā pēc projekta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tas ir jāiesniedz izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā vai Ministru kabinetā.
Trauksmes cēlēju likumprojekts tika izsludināts 2015.gada 16.decembrī, un sākotnējais tā tālākas virzības termiņš bija noteikts šī gada 16.jūnijs. Tomēr, "ņemot vērā ar likumprojektu saņemto iebildumu sarežģītību un nepieciešamību panākt visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu", Valsts kanceleja 20.jūnijā lūdza pagarināt iesniegšanas termiņu līdz 31.augustam. Lai gan projekts līdz noteiktajam termiņam ticis izstrādāts, tā turpmākās virzības nodrošināšanai ir nepieciešams saņemt atbalstu no izpildē iesaistītajām institūcijām, kā arī no Ministru prezidenta kā likumprojekta virzītāja. Līdz ar to iesniegšanas termiņš atkārtoti pagarināts, šoreiz līdz šī gada beigām - 31.decembrim.
Trauksmes cēlēju likumprojekts izstrādāts, jo, izvērtējot Latvijā pastāvošās tiesību normas, kas paredz trauksmes cēlēju aizsardzību, secināts, ka praksē tās nedarbojas. Turklāt Latvijā nepastāv speciāls tiesiskais regulējums attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, un tas ir nopietns šķērslis gan nodarbināto iedrošināšanai celt trauksmi, gan arī iespējām aizsargāt no negatīvām sekām saistībā ar trauksmes celšanu, uzsver Valsts kanceleja.
Praksē ir iespējams piemērot dažādas legālas sankcijas pret trauksmes cēlējiem, piemēram, ietekmēt darba samaksu, nepiešķirt piemaksas vai prēmijas, pārcelt citā amatā vai reorganizācijas veidā likvidēt amatu. Tāpat kā sankcija var tikt īstenota karjeras attīstības ierobežošana.
Valsts kanceleja ar jauno likumprojektu ir apņēmusies veicināt tiesību normu pārkāpumu atklāšanu, kā arī aizsargāt trauksmes cēlēju identitāti un pasargāt viņus no ietekmēšanas, izveidojot trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu.
Likumprojektā norādīts, ka trauksmes cēlējs pēc savas izvēles var iesniegt ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai arī jebkurā citā kompetentā iestādē atbilstoši ārējā normatīvajā aktā noteiktajai iestādes kompetencei. Ziņojums var tikt sniegts rakstveidā, elektroniski vai mutiski. Pēc tam šis ziņojums tiek apstrādāts un, ja nepieciešams, nosūtīts citai kompetentajai iestādei.
Normatīvajā regulējumā paredzēts, ka trauksmes cēlējam var piemērot tiesisko aizsardzību, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tiesības ierosināt jautājumu par to amatpersonu saukšanu pie disciplināratbildības, kuras ir ietekmējušas trauksmes cēlēju.
Gadījumos, ja trauksmes cēlējs ir cietis no darba vietas pretdarbībām, viņam būs tiesības prasīt pienācīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu un personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tam nodarīts ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Trauksmes cēlējam tiesisko aizsardzību nepiemēros, ja trauksmes celšana notikusi, lai izvairītos no atbildības par savas darbības vai bezdarbības rezultātā radītā kaitējuma sekām, un atbildības iestāšanās ir neizbēgama sakarā ar pārkāpuma fakta konstatēšanu pirms trauksmes celšanas.