Bezrūpīgi pret mājokļu drošību
Septembrī policija brīdināja rīdziniekus, ka Pārdaugavā varētu strauji pieaugt zādzību skaits, jo sodu izcietusi dzīvokļu apzadzēju grupa, kas iepriekš strādājusi Imantā, Iļģuciemā un Bolderājā.
Swedbank nesen veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāji samērā bezrūpīgi izturas pret mājokļu drošību - kopš 2014. gada ir trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka, dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, par mājokļa drošību īpaši nerūpējas, jo paļaujas, ka viss būs kārtībā.
Pirms diviem gadiem šādu nostāju pauduši 11 procenti aptaujāto, šogad - jau 27 procenti. Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju par gana drošu mājokļa aizsardzību uzskata logu un durvju noslēgšanu, signalizācijas uzstādīšanu vai vienkārši palūdz kaimiņiem pieskatīt mitekli ilgstošas prombūtnes laikā. Jau pieminētā dzīvokļu zagļu banda, pēc policijas sniegtās informācijas, reti izvēlējās dzīvokļus un mājas, kur uzstādīta signalizācija. Zādzības palīdz novērst arī kaimiņu vērība. Pārdaugavas dzīvokļu zagļi līdz šim darbojušies dienas laikā - no pulksten 9 līdz 12 - un izpētījuši dzīvokļa saimnieku un viņu kaimiņu dienas režīmu un modrību.
Nepilna trešdaļa Swedbank aptaujāto uzskata, ka par mājokļa drošību var parūpēties, to apdrošinot, bet daļa - ka dzīvesvietu pratīs nosargāt suns. Cilvēki nereti garnadžu maldināšanai izmanto it kā maldinošus paņēmienus - atstāj ieslēgtu apgaismojumu, darbojošos televizoru, uz balkona novieto kādu mantu, lai rastos iespaids, ka kāds atrodas mājās. Taču nereti garnadži dzīvoklī iekļūst tieši caur balkonu, un nebūt ne pirmajā stāvā.
Pēc Swedbank datiem, finansiāli lielākos zaudējumus visbiežāk rada zādzības ar ielaušanos (vidējā atlīdzība 750 eiro), bet vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem, kas mājoklī radušies dažādu bojājumu dēļ, ir 650 eiro.
***
Reģistrētās īpašuma zādzības no dzīvokļiem
Gads Skaits
2013. 2196
2014. 2333
2015. 2112
Avots: Centrālā statistikas pārvalde