Sacerēts likumprojekts pret burku un nikābu

PROBLĒMAS BŪTĪBA. Nikābā tērptai personai vismaz acis ir redzamas, bet burkas valkātājam pat dzimumu var būt grūti noteikt. Kur nu vēl ļaunus nodomus vai ieročus ieraudzīt. Un arī komunikācija caur audumu nav efektīva © Scanpix

Lai ierobežotu musulmaņu sieviešu tradicionālo sejas aizsegu valkāšanu publiskās vietās, Tieslietu ministrija virza speciālu likumprojektu – Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums. Pats likums ir divu lapiņu un četru pantu vieglumā, bet pavadošā anotācija – veselas 30 lapas. Jaunam cilvēktiesību ierobežojumam nepieciešams izvērsts pamatojums.

Musulmaņu sievietes valkā dažādus ģērbus un lakatus, slēpjot svešām acīm arī dažādas - no eiropiešu viedokļa gluži piedienīgas - ķermeņa vietas. Matus, kājas, rokas. Un ir divu veidu apģērbi, kas aizsedz seju. Tos lieto radikālā islāma spārna piekritēji. Nikābs atstāj vien mazu spraudziņu acīm, bet burkā tērptai sievietei pat acis nav redzamas. Tātad nav redzamas arī cilvēka emocijas, nodomi, un varbūt zem melnās kleitas patiesībā ir ļauns vecis.

Arī anotācijā šāda iespēja tiek pieļauta:

«Publiskās vietās apkārtējiem cilvēkiem nav iespēju un nav pienākuma pārbaudīt, vai burku uzvilkusi islāmticīga sieviete (kurai nav nekādu ļaunu nodomu pret citām personām vai svešu īpašumu), vai to ir uzvilcis ļaundaris, kuram padomā ir izdarīt prettiesiskas darbības pret citām personām vai svešu īpašumu.»

Likumprojekta pirmajā pantā definēts likuma mērķis: «Nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.» Otrais pants ir svarīgākais. «Publiskā vietā ir aizliegts aizsegt seju, izņemot šā likuma 3. pantā noteiktos gadījumus.» Tālāk paskaidrots, ka publiska vieta šā likuma izpratnē ir jebkura vieta, izņemot dievnamus un telpas, kur notiek reliģiskā darbība.

Bet izņēmuma situācijas, kad sejas aizsegšana publiskās vietās tomēr ir atļauta, ir:

1) normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei; 2) profesionālo pienākumu izpildei; 3) sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem; 4) mākslas pasākumu dalībniekiem; 5) valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem; 6) laika apstākļu dēļ; 7) veselības stāvokļa dēļ.

Tātad specdienestu darbiniekiem, motociklistiem, vates tīģeriem, nosalušiem ļautiņiem un paukotājiem arī turpmāk neviens neliegs notīties ar šalli līdz acīm vai likt sejai priekšā kādus citus apģērba gabalus un konstrukcijas.

Likumprojekta tapšanas gaitā Tieslietu ministrija saņēmusi arī kritiskus viedokļus. Ierobežojums esot cilvēktiesības aizskarošs un veicina sabiedrības sadalīšanos un musulmaņu sieviešu izolāciju no sabiedrības. Tātad radikālie musulmaņu vīrieši nevis atļaus Latvijas musulmanietēm atsegt seju, bet vienkārši aizliegs viņām iziet laukā no mājas.

Latvija gan nav nekāds ūnikums islāmticīgo cilvēktiesību ierobežošanā. Arī citās Eiropas valstīs jau ir vai pašlaik tiek ieviests burku un nikābu aizliegums. Bet Šveicē aizliegta minaretu celtniecība, «lai aizsargātu citu cilvēku labklājību un tikumību». Šveicieši referendumā nobalsoja pret Vilhelma Tella dzimtenes vizuālu islamizāciju.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ar šo likumu Latvija laikus deklarē spēles noteikumus. Jau pašlaik ierobežojums skartu vairākus simtus musulmaņu sieviešu Latvijā - konvertītes, caurbraucējas, arī patvēruma meklētājas.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.