Noraida ieceri apvienot VID Finanšu un Muitas policiju

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saeima šodien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu.

Šo likumprojektu atbalstīja 40 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības un "No sirds Latvijai". Pret bija 22 parlamentārieši no "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības, bet vēl 29 "Saskaņas" un "Vienotības" pārstāvji balsojumā atturējās.

Vēlāk Saeima ar 41 balsi par, 29 pret un 24 parlamentāriešiem atturoties noraidīja arī saistītus grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Likumprojekti arī paredzēja, ka VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļa tiks pakļauta VID ģenerāldirektoram, kuram tādēļ turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Iepriekš VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā norādīja, ka VID jau ir paveikts liels darbs Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanas sagatavošanā, tāpēc Pelēkā pauda cerību, ka grozījumi likumā nekavēsies un jaunā struktūra varēs sākt strādāt no 2017.gada 1.janvāra. Vienlaikus Pelēkā informēja, ka, apvienojot abas struktūras, samazināsies vadītāju skaits, bet tiks palielināts izmeklētāju skaits.

Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.

Pašlaik VID ir divas izmeklēšanas iestādes - Finanšu policija, kā arī Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.

Kā ziņots, likumprojekti par reformām VID ir izraisījuši domstarpības valdošās koalīcijas partijās.

Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes politiķi pauda, ka Saeima šonedēļ neskatīs Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas neguva Juridiskās komisijas atbalstu, bet grozījumus likumā par VID parlamenta vairākums varētu atbalstīt. Tomēr, pretēji paustajam, Saeima šodien skatīja abus likumprojektus, un šis jautājums izraisījis domstarpības starp valdošās koalīcijas politiķiem.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdien Latvijas Televīzijai sacīja, ka valdības piedāvātās izmaiņas "iestrēgušas" Saeimā un to "iebremzējuši" koalīcijas partneri no "Vienotības".

Savukārt "Vienotība" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā par VID ir juridiski nepieņemami.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais