«Mākslīgā intelekta pielietojumu var atrast jebkurā nozarē – lauksaimniecībā, transporta nozarē un arī, protams, telekomunikācijās,» skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktors Arvils Kupris. Lattelecom jau divus gadus strādā pie mākslīgā intelekta potenciāla apzināšanas/izpētes, un šobrīd uzņēmuma izstrādātie risinājumi lieti noder gan Lattelecom klientu ērtībām, gan mediju un reklāmas jomā strādājošajiem uzņēmumiem.
Rada mediju monitoriga rīku
Pasaulē arvien vairāk uzņēmumu (neatkarīgi no jomas) sāk apzināties mākslīgā intelekta potenciālu un pienesumu uzņēmuma produktivitātes uzlabošanā, tādējādi tiek radīta darba vide, kurā integrēt mākslīgo intelektu, kas atvieglo un atbalsta cilvēku darba soli. Šādā biznesa virzienā raugās arī Lattelecom, izstrādājot tehnoloģiskus risinājumus sekmīgākam/efektīvākam biznesam vairākās jomās.
«Sākot strādāt pie mākslīgā intelekta, mūsu sākotnējais mērķis bija ar tā palīdzību analizēt audiovizuālo jeb televīzijas saturu, proti, dators skatās televīziju un mēģina saprast, kāds saturs tur tiek rādīts. Patlaban esam ieviesuši reklāmas monitoriga rīku - tas spēj pateikt, kad sākas reklāma un kad tā beidzas, un sākas nākamā. Šā rīka pielietojums ir daudzveidīgs - dati noder mediju aģentūrām, reklāmdevējiem. Nākotnē esam iecerējuši ar mākslīgā intelekta palīdzību uzlabot televīzijas arhīva kvalitāti, tādējādi padarot interaktīvās televīzijas skatīšanos vēl ērtāku klientiem,» stāsta A. Kupris.
Plašas pielietojuma iespējas
Laikam ejot, Lattelecom saprata, ka audiovizuālās informācijas analīzes pielietojums var būt daudz plašāks un neaprobežoties tikai ar TV saturu. «Avots var būt arī, piemēram, videonovērošanas sistēmas, līdz ar to strādāts tiek arī pie iespējas identificēt objektus ekrānā. Piemēram, produktu logotipus. Mēs plānojam sistēmai iemācīt atpazīt gan ikdienas objektus, gan citu vizuālo informāciju, un tādējādi, piemēram, uzraugošām institūcijām būtu daudz vieglāk pamanīt slēptās reklāmas. Mūsu plānos ietilpst arī sistēmai iemācīt atpazīt cilvēku sejas TV ekrānā. Tas ļautu apkopot noderīgu informāciju, piemēram, pirms vēlēšanām - kuri un cik bieži politiķi redzami televīzijā,» skaidro A. Kupris.
Sistēma var arī pildīt automātisku darbību funkciju, piemēram, kinofilmā, kuru rāda pirms pulksten 22, ir arī redzams pieaugušo saturs, taču sistēma šos kadrus spēj atpazīt un «aizkrāsot» nevēlamo saturu. Sistēmai tikai tas ir jāiemāca.
Efektivitāte aug, izmaksas ne
Sistēmas apmācības process ir samērā līdzīgs jebkura darbinieka apmācībām - sistēmai tiek sniegta jauna informācija, un tā to pamazām apgūst, tikai datora gadījumā tiek izmantotas dažādas metodes atkarībā no vajadzības. Šobrīd tiek izmantoti lineārie algoritmi, apgūts arī neironu tīklu virziens.
A. Kupris informē, ka šā brīža uzņēmuma izstrādātie tehnoloģiskie risinājumi būtu vērtīgs palīgs reklāmas nozarē, mediju jomā strādājošajiem, telekomunikāciju operatoriem, kā arī uzraugošajām institūcijām. «Piemēram, patlaban mediju monitorings lielākoties tiek veikts, izmantojot cilvēkresursus. Taču cilvēks nespēj ilgstoši fokusēt savu uzmanību, raugoties ekrānā, - pastāv iespēja kļūdīties, kaut ko nepamanīt. Izmantojot mākslīgo intelektu, kļūdas iespējamība ir krietni mazāka nekā, ja šo darbu veic cilvēks. Arī izmaksas ir zemākas, nekā algojot cilvēkus, kā arī aug darba efektivitāte. Uzņēmumi automatizē daudzus procesus, cilvēku roku darbu aizstājot ar automātiku, taču tajā pašā laikā cilvēks var sākt pildīt kvalificētākus darbus, nekā, piemēram, vienkārši raudzīties TV ekrānā - to var darīt dators,» uzsver Lattelecom biznesa attīstības direktors.