Pabeigta pasažieru dīzeļvilcienu modernizācija

DZELZCEĻA PASAŽIERUS LATVIJĀ pārvadā nupat kā ļoti pamatīgi pārbūvētie dīzeļvilcieni (priekšplānā) un elektrovilcieni, kas arī vairāk vai mazāk pārtaisīti, lai kaut kā paildzinātu to ekspluatācijas laiku © Arnis Kluinis

Valsts uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) pieņēmis ekspluatācijā visus sešus modernizēto dīzeļvilcienu sastāvus kopā 19 vagonu garumā un 22 miljonu eiro vērtībā.

Projekta izpildei 9 miljonus eiro ziedojusi Eiropas Savienība un 1,5 miljonus - Latvijas valsts, bet atlikušo naudu PV cer savākt no pasažieriem un valsts dotācijām par pasažieru pārvadājumiem. Vilcienu modernizācija izpildīta ar kavēšanos, par ko ar 2,2 miljoniem eiro vērtiem līgumsodiem sodīts modernizācijas izpildītājs. Tā ir pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā apvienojušies visi trīs uzņēmumi, kas Latvijā vispār nodarbojas ar vilcienu remontu un būvi. Lai gan nesalīdzināmi mazāka nekā savos ziedu laikos, Rīgā joprojām strādā Rīgas vagonu rūpnīca (RVR) un ražošanas jaudas ir saglabājis Zasulauka depo, bet Daugavpilī - lokomotīvju remontēšanas uzņēmums.

Pilnsabiedrības runas vīrs ir RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts. Viņš Neatkarīgajai norādīja, ka šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai PV pasūtījuma izpilde atmaksājusies. Pirmkārt, jāpaiet divu līdz piecu gadu termiņam, cik tālu sniedzas ražotāju garantijas vilcieniem un atsevišķiem vilcienu konstrukcijas mezgliem. Otrkārt, sešu vilcienu modernizācija varētu kļūt, bet varētu arī nekļūt par pamatu nākamo modernizācijas pasūtījumu saņemšanai un peļņai no šiem pasūtījumiem. Tagad pasūtījuma veicēji zina, kā modernizāciju organizēt un izpildīt ātrāk, lētāk, kvalitatīvāk. Šobrīd nav manīts neviens cits uzņēmums visā bijušās PSRS un tās satelītvalstu teritorijā, kas varētu parādīt tādus pārveidojumus ar PSRS laiku vilcieniem, kādus paveikusi pilnsabiedrība DMU vilcieni. Diemžēl konkurences trūkums signalizē arī par pasūtījumu, t.i., par maksātspējīga pieprasījuma trūkumu pēcpadomju ekonomiskajā telpā.

Spēja apmaksāt dīzeļvilcienu modernizāciju Latvijai parādījās kā daļa no tās naudas, ar kādu ES solīja palīdzēt Latvijai veikt jaunu elektrisko un dīzeļvilcienu iepirkumu. Jauno vilcienu pasūtījumu Latvija izgāza. Pašā pēdējā brīdī ar Eiropas Komisiju tika saskaņota ES 2007. - 2014. gada plānošanas perioda naudas pārdalīšana un daļēja izmantošana PV jau esošo vilcienu pārtaisīšanai. Pēc tam nācās vairākas reizes saskaņot arī vilcienu modernizācijas pabeigšanas termiņa pagarinājumus un meklēt vainīgos, kāpēc darbi bija iestrēguši. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāka «resorisko pārbaudi» par PV pasūtījuma izpildi un vakar informēja Neatkarīgo, ka «resoriskā pārbaude šajā lietā turpinās, lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai pārbaudes noslēgšanu vēl nav pieņemts. Notiek pieprasīto un saņemto materiālu analīze». Drīzāk gan policija vienkārši velk laiku, kas pats no sevis parādīs, vai modernizēto vilcienu ekspluatācija sākusies bez avārijām, kādas pārāk grūti noslēpt no sabiedrības.

Jauno pasažieru vilcienu pasūtījuma izgāšanos tagad jau trešā vai ceturtā Latvijas valdība cenšas notušēt ar solījumiem pasūtīt vilcienus uz Latvijas rēķina bez ES atbalsta. Atsaukti šie solījumi nav. Par spēkā esošu tiek uzskatīts kārtējais PV izsludinātais konkurss uz vilcienu būvi. Konkursā pieteikušies skaitās pieci reāli, t.i., pasaulē pazīstami, vilcienu būves uzņēmumi. Konkursa dalībnieki zina, ka Latvijas valsts no viņiem gaida, lai tie pēc iespējas retāk interesējas, vai konkurss vispār vairs notiek un kad tas varētu beigties.



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais