Meža apsaimniekošanas zaļā aritmētika
Teju trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mežus pēdējos gados izcērt vairāk nekā iepriekš.
Biedrība Zaļās mājas un LVMI Silava apgalvo pretējo - pēdējo 80 gadu laikā mežu platība Latvijā dubultojusies, ierindojot Latviju starp četrām mežiem bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).
Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons stāstīja, ka Latvijas teritorijā mežs aizņem 52%. Biezāki meži nekā Latvijā (starp ES valstīm) vēl ir tikai Somijā, Zviedrijā un Slovēnijā. Tomēr Latvija ne vienmēr bijusi tiki mežaina kā šobrīd. 1935. gadā, Ulmaņlaikos, meži klāja 1 747 000 hektārus, bet pērn mežu platība Latvijā jau sasniedza 3 356 000 hektāru.
Tomēr biedrības Zaļās mājas veiktā iedzīvotāju aptauja atklāj 41% Latvijas iedzīvotāju uzskatu, proti: mežus izcērt, nedomājot par nākotni. Savukārt 26% procenti domā, ka Latvijā tiek īstenota nepārdomāta un nekontrolēta mežu apsaimniekošana. Biedrības Zaļās mājas vadītājs Kristaps Ceplis, atspēkojot šos uzskatus, uzsver, ka vidēji ik gadu Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes, bet ikgadējais pieaugums ir divreiz lielāks - vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes gadā. Tātad bažām par mežu izciršanu Latvijā nav pamata. To, ka tomēr 70% iedzīvotāju domā pretēji, viņš skaidro ar emocijām, kas pārņem iedzīvotājus, redzot kādreizējā meža vietā kailcirti. Taču reti kurš iedomājoties, ka jau pēc kāda laika izcirtuma vietā atkal kuplos mežs. Tā 2014. gadā tika atjaunoti 38 200 ha mežu, bet 2015. gadā - 41 700 ha. Turklāt 25 gadu laikā (no 1988. līdz 2013. gadam) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegšu audžu platība Latvijā pieaugusi 2,1 reizi, proti, 1988. gadā to bija 286 tūkstoši ha, bet
2013. gadā - 602 tūkstoši hektāru. «Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota Eiropā lietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Visā Latvijas teritorijā 16 000 vietu ir izvēlēti 4x4 km lieli apgabali, kuros reizi piecos gados notiek meža inventarizācija. To, kurās vietās ir šie apgabali, īpašnieki nezina, līdz ar to rezultāti nav ietekmējami,» norādīja Ā. Jansons.
Visticamāk, iedzīvotāju bažām par mežu izciršanu tomēr ir arī kāds racionāls skaidrojums, jo koksnes ieguve no 2009. gada līdz 2014. gadam ir bijusi intensīvāka nekā no 2008. gada līdz 2009. gadam. Atšķirība, piemēram, starp 2008. gadu un 2010. gadu bijusi 4 miljoni kubikmetru apjomā, tas ir, tik daudz, cik ieguva visā 1992. gadā. Arī Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā kailciršu apjomi ir pieauguši. No 2005. gada līdz 2009. gadam kailcirtēs tika izcirsti 26 līdz 34 tūkstoši ha gadā, bet no 2010. gada līdz 2014. gadam - jau 39 līdz 42 tūkstoši ha gadā. Kailciršu īpatsvara palielināšanās īpaši ir vērojama privātos mežos. Savukārt Latvijas valsts mežu komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs Neatkarīgajai uzsvēra, ka valsts mežos kailciršu apjomi ar katru gadu samazinās un par to liecina arī ZM apkoptie dati.
Tai pašā laikā iedzīvotāji arvien vairāk apzinās meža vērtību. 48% aptaujāto uzskata, ka efektīvi apmežota zeme ir tikpat vērtīga kā naftas vai akmeņogļu krājumi, turklāt 78% pauž viedokli, ka mežs ir jānocērt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un tad jāstāda jauns.
«Patlaban Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 hektāri meža, kas ir liela bagātība, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu,» sacīja Ā. Jansons.