UZMANĪBU: Erekcijas kapsulās atrod dzīvībai bīstamas vielas

© Ekrānšāviņš no avīzes

Astoņi eiro, un jūs iegūsiet nezināmas izcelsmes kapsulas vīrieša potences uzlabošanai, kas var izraisīt sirdslēkmi un citas veselības problēmas.

Lai arī visas Eiropas valstis brīdinātas par šo veselībai bīstamo uztura bagātinātāju, to interneta vietnēs joprojām var iegādāties. Uz iepakojuma minēts, ka brīnumzālītes ražotas Latvijā, taču ne šāds uzņēmums, ne šāds produkts Latvijā nav reģistrēti. Tas tikai kārtējo pierāda, ka tīmeklī var pārdot jebko un nopirkt jebko, tāpēc ar medikamentiem un uztura bagātinātājiem jābūt īpaši uzmanīgiem.

Kardiālā nāve, infarkts

Ziņu par veselībai kaitīgo produktu Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests saņēma no Slovēnijas un uzreiz izplatīja brīdinājumu - uztura bagātinātājs vīriešiem iERECT (partijas nr. 8941) var būt bīstams lietotāju veselībai, jo satur neatļautas farmaceitiskas vielas - sildenafilu, tiosildenafilu un tiodimetilsildenafilu. PVD eksperti skaidro, ka farmaceitiskas vielas nedrīkst būt pārtikas produktu, tostarp uztura bagātinātāju, sastāvā. Šo vielu nekontrolēta lietošana rada draudus patērētāja veselībai. Piemēram, sildenafilu nav atļauts lietot kopā ar atsevišķu grupu medikamentiem (nitrātiem). Kopš sildenafila izplatīšanas sākuma saņemti ziņojumi par smagām kardiovaskulārām reakcijām, ieskaitot miokarda infarktu, nestabilo stenokardiju, pēkšņu kardiālu nāvi, ventrikulārām aritmijām, cerebrovaskulāru hemorāģiju, transitoru išēmisko lēkmi, hipertensiju un hipotensiju. Sildenafila lietošana var izraisīt nelielu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos.

Lai gan produkta iERECT marķējumā norādīts, ka to ražojis Latvijas uzņēmums H.S.L., tomēr ne tāds uzņēmums, ne produkts nav reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā. PVD speciāliste Ilze Meistere Neatkarīgajai stāsta, ka PVD saņēma ziņojumu Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā - Slovēnijas kontrolējošā iestāde uztura bagātinātājā iERECT (paraugs ņemts no konkrētas partijas) identificējusi neatļautas vielas. Produkta tulkotajā marķējumā, kas uzlīmēts uz oriģinālā iepakojuma, norādīts, ka produkts ražots uzņēmumā H.S.L. «Pārbaudot šo informāciju, dienests konstatēja, ka Latvijā uztura bagātinātāju reģistrā šāds produkts nav reģistrēts. Arī šāda uzņēmuma Uzņēmumu reģistrā nav,» norāda I. Meistere. Informācija internetā liecina, ka uztura bagātinātāju ar šādu nosaukumu un iepakojumu ražo kāds starptautisks uzņēmums. PVD turpina skaidrot informāciju.

Melo, ka ražots Latvijā

Pašlaik PVD nav informācijas, vai iERECT bīstamā partija ir tirgota arī Latvijā, tomēr, ņemot vērā, ka bieži vien šādi produkti tiek iegādāti internetā, PVD brīdina patērētājus neiegādāties iERECT ar partijas nr. 8941. Par citām partijām ziņu nav, taču, iespējams, vajadzētu atturēties no šāda produkta iegādes, kamēr nav noskaidrotas visas nianses gan par produktu, gan to ražojošo uzņēmumu.

Ja šāds uzņēmums tiktu atrasts Latvijā, to, protams, varētu sodīt. Pirmām kārtām jau par nereģistrētu uzņēmējdarbību, jo, iesaistoties pārtikas apritē, obligāti jāreģistrējas PVD (sods par šāda veida pārkāpumu fiziskām personām ir no 70 līdz 350 eiro, juridiskām personām - no 400 līdz 700 eiro). I. Meistere uzsver, ka ir arī paredzēts sods par nepatiesas un maldinošas informācijas sniegšanu, bet uz šo jautājumu precīzi varētu atbildēt tad, ja šādu uzņēmumu izdotos patiešām atrast Latvijā. «Nevar izslēgt iespēju, ka produkts patiešām nav ražots Latvijā un ir viltots un gan uzņēmums, gan valsts marķējumā norādīti, lai maldinātu gan patērētājus, gan kontrolējošās institūcijas,» saka speciāliste.

Pārbaudīs, vai tirgo Latvijā

Slovēnijas uzraudzības dienests norādījis, ka paraugs ņemts oficiālās kontroles ietvaros, un pašlaik mūsu PVD nav informācijas par turpmākajām Slovēnijas dienesta darbībām. Parasti šādos gadījumos atbildīgais dienests ievieto paziņojumu ES Ātrās brīdināšanas sistēmā, lai brīdinātu citas dalībvalstis. «Mēs informēsim Slovēniju par saviem šā brīža pārbaudes rezultātiem - uzņēmums nav identificējams kā Latvijas uzņēmums un arī produkts uztura bagātinātāju reģistrā nav atrodams,» saka PVD pārstāve.

***

UZZIŅAI

PVD veiktās pārbaudes

• 2015. gada beigās PVD tika piešķirts finansējums uztura bagātinātāju laboratoriskai kontrolei. aboratoriskai izmeklēti 20 uztura bagātinātāji.

• 14 gadījumos (70%) konstatētas dažādu veidu uztura bagātinātāju sastāvā minēto vielu neatbilstības.

• Kopumā nepietiekams uzturvielu daudzums konstatēts 30% uztura bagātinātāju paraugu.

• 55% paraugu tas bija būtiski pasniegts, ka varēja būt bīstams īpaši jūtīgo patērētāju veselībai (bērniem, grūtniecēm).

• Šogad finansējums laboratoriskai kontrolei nav piešķirts. Tomēr PVD izmanto citus mehānismus, piemēram, produktu marķējuma kontroli, sastāva pārbaudes, pirmsreģistrācijas pārbaudes.

• Gadījumos, kad tiek saņemti paziņojumi ES Ātrās brīdināšanas sistēmā par potenciāli bīstamiem uztura bagātinātājiem, kas izplatīti arī Latvijā, PVD brīdina patērētājus.

Ziņojumi ES Ātrās brīdināšanas sistēmā par uztura bagātinātājiem, kas skar arī Latviju

• 2016. gads - neatļautas sastāvdaļas - 7 gadījumi, kāda no sastāvdaļām pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu - 3.

• 2015. gads neatļautas sastāvdaļas - 9 gadījumi, konstatēti patogēni mikroorganismi (salmonellas) - 1.

• 2014. gads - neatļautas sastāvdaļas - 19 gadījumu, kāda no sastāvdaļām pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu - 1 gadījums.

Avots: PVD



Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais