PVO: 12% skaitlis, kas jums jāiegaumē
Veselība kā prioritāte – tā vienmēr ir politiska izvēle, vakar Rīgā notiekošajā konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi uzsvēra Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Tamāšs Evetovits, norādot uz premjerministra Māra Kučinska klātbūtni pasākumā kā uz labu zīmi pārmaiņām veselības nozarē Latvijā.
Kopumā PVO ziņojumu var uztvert kā smagu kritiku Latvijas valdības nespējai nodrošināt veselības aprūpei finansējumu, kas būtu atbilstošs gan Latvijas kopējai ekonomiskajai situācijai, gan tam, lai varētu veselības jomu saukt par prioritāti.
PVO analīzi un ieteikumus var uzskatīt par neitrālu skatu uz situāciju veselības aprūpē Latvijā, turklāt jāņem vērā, ka PVO ir pieejami dati arī par citām Eiropas un ne tikai Eiropas Savienības valstīm, kas organizācijas ekspertiem ļauj ainu iezīmēt daudz precīzāk. Latvijai veltītajā dokumentā PVO secina: iedzīvotāju tiešie maksājumi par veselības pakalpojumiem ir vieni no visaugstākajiem Eiropā, un tiem ir negatīva ietekme uz finansiālo aizsardzību. Jā, tieši to, jo šis rādītājs parāda, vai un kā mājsaimniecības ir pasargātas no naudas grūtībām, kad tās izmanto veselības aprūpes pakalpojumus. Tātad Latvijas cilvēki ir vismazāk pasargāti no krīzes situācijām, piemēram, slimības gadījumā nepietiek naudas, lai ārstētos. To apliecina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, ar kuru iepazīstināja OECD Veselības nodaļas vadītāja Frančeska Kolombo. Vismaz desmitajai daļai iedzīvotāju nav apmierinātas viņu veselības vajadzības - veselības aprūpe ir dārga, nepieejama attāluma vai ilga gaidīšanas laika dēļ. Starp citu, abi eksperti vakar tikās arī aci pret aci ar premjeru Māri Kučinski.
Finansiālās grūtības visvairāk koncentrējas nabadzīgajās ģimenēs un pensionāru vidū, un lielā mērā to saasina tiešie maksājumi par zālēm. Šīs grūtības atspoguļo zemos valsts izdevumus veselībai. PVO eksperts Tamāšs Evetovits uzsver, ka visiem cilvēkiem jābūt pieejamai veselības aprūpei - profilaksei, izmeklējumiem, ārstēšanai, zālēm, rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei - bez finanšu apgrūtinājuma. Analizējot valsts budžeta izdevumus veselībai, T. Evetovits atzina, ka Latvijas veselības izdevumi ir zemi attiecībā pret valsts ekonomiku un tas, kā valdība izlemj tērēt budžeta naudu, ir politisks jautājums. Viņš salīdzināja vairākas valstis ne tikai Eiropā, arī ārpus tās, un tas, kur Latvija pēc izdevumiem veselībai ierindojas, godu valstij nedara. Tās nav ne OECD valstis, lai gan Latvija nupat pievienojusies šai attīstīto valstu saimei, ne Eiropas Savienības valstis, diemžēl - bijušās Padomju Savienības zemes, Krievija. Eksperts arī minēja divas konkrētas valstis, kuras var salīdzināt ar Latviju - Lietuvu un Horvātiju. Tās atšķiras pēc valsts budžeta lieluma, bet abas veselības aprūpei atvēl prioritātei atbilstošu budžetu. «Tāpēc - arī jūs varat,» teica T. Evetovits, piebilstot, ka ir diezgan šokējoši skatīties datus, kur Latvijas budžeta izdevumi (9 procenti) ir līdzvērtīgi zemu ienākumu valstu līmenim. Minimums, kas veselības aprūpei jāatvēl no budžeta, ir 12 procenti (attiecībā pret iekšzemes kopproduktu tiek minēti 5 procenti).
Jau nākamnedēļ savu reformu redzējumu valdībā iesniegs Veselības ministrija, un saskaņā ar tās plānu 11,8 procentus no budžeta izdevumiem veselības joma sasniegs 2018. gadā. Tam papildus nepieciešami vismaz 114 miljoni eiro.