Sirsnīgi sagaida paralimpiešus

LAIMĪGI. Trīs Latvijas godalgotie paralimpiskie sportisti atgriežas mājās priecīgi un lepni, jo pierādījuši savus spēkus un neatlaidību © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Paralimpiskos sportistus starptautiskajā lidostā Rīga sagaida ne tikai labklājības ministrs, bet arī Ķeguma novada pūtēju orķestris Birzgale, kas īpaši sumināja savu novadnieku Aigaru Apini, un Jelgavas sporta skolas bērni, sveicot jelgavnieku Edgaru Bergu. Paralimpisko sportistu sagaidīšana bija reizē svinīga un sirsnīga.

Atgriežamies no Riodežaneiro vasaras paralimpiskajām spēlēm vakar lidostā Rīga plašs atbalstītāju, draugu un radinieku pulks sagaidīja Latvijas paralimpiskās valstsvienības sportistus, viņu vidū arī visus trīs medaļniekus - zelta medaļas ieguvēju Aigaru Apini un Diānu Dadzīti, kura izcīnīja arī bronzu, un bronzas medaļas ieguvēju Edgaru Bergu. Labklājības ministrs Jānis Reirs, sagaidot sportistus, teica: «Jūs visi un katrs atsevišķi esat zelts.» Ministrs arī apsolīja, ka parūpēsies, lai jau vistuvākajā laikā Ministru kabinetā tiktu skatīts jautājums par prēmiju izmaksu sportistiem par izciliem un augstiem sasniegumiem.

Paralimpiskajās spēlēs, kas Brazīlijas galvaspilsētā Riodežaneiro risinājās no 7. līdz 18. septembrim, Latvijas valstsvienība kopā izcīnīja četras medaļas - divus zeltus un divas bronzas - tas Latvijas paralimpiskā sporta vēsturē ir lielākais izcīnīto medaļu skaits. Čempiona titulu jau ceturto reizi pēc kārtas izcīnīja diska metējs A. Apinis. Zelta godalgu no Riodežaneiro mājup atveda arī šķēpa metēja Diāna Dadzīte, kura izcīnīja arī bronzas medaļu diska mešanā. Bronzas medaļu izcīnīja arī lodes grūdējs Edgars Bergs. Kopumā Latviju paralimpiādē pārstāvēja 11 sportisti sešos dažādos sporta veidos - vieglatlētikā, airēšanā, loka šaušanā, paukošanā, peldēšanā, iejādē.

Vairākiem sportistiem šīs bija viņu pirmās paralimpiskajās spēles, arī D. Dadzītei, bet spēlēs debitēja arī airētāji Žanna Cvečkovska un Eduards Pupels. Latvijas airētāji izcīnīja 11. vietu. Paralimpiskajās spēlēs pirmoreiz startēja arī ratiņpaukotāja Poļina Rožkova, kas sacensībās neieguva titulētu vietu, tomēr pierādīja, ka spēj cīnīties, neraugoties uz peripetijām (īsi pirms paralimpiskajām spēlēm Poļina tika ierindota citā - spēcīgākā - grupā, kur izredzes izcīnīt medaļu samazinājās). Loka šāvēja Ieva Melle izcīnīja astoto vietu, bet viņas partneris sieviešu-vīriešu jauktajā komandā - Gints Jonasts - 16. vietu. Komandu sacensībās viņi ierindojās 13. vietā. Paralimpiskajās spēlēs startēja arī Latvijas peldētājs Jānis Plotnieks, kas Londonā ieguva 8. vietu, bet Riodežaneiro ierindojās 11. vietā. Vieglatlēte Taiga Kantāne savos startos diska mešanā un lodes grūšanā izcīnīja attiecīgi 8. un 9. vietu.

Lieliskus startus aizvadīja arī mūsu paralimpiskās iejādes sportists Rihards Snikus, kurš savos abos startos izcīnīja 5. un 6. vietu ļoti sīvā konkurencē. Paralimpiešu sagaidīšanu lidostā sadarbībā ar Latvijas Paralimpisko komiteju organizēja banka Citadele, kas jau vairākus gadus atbalsta paralimpisko kustību Tu esi. Tu vari.

Valdībai savukārt būs jālemj par prēmiju piešķiršanu. Jāatgādina, ka vēl līdz pat Londonas paralimpiskajām spēlēm 2012. gadā paralimpiskie sportisti par medaļām bija tiesīgi saņemt prēmijas, kas bija piecas reizes mazākas par olimpisko sportistu medaļām. Diskusijas, kādam jābūt paralimpiešu prēmiju apmēram, risinājās daudzus gadus. Tikai pēc Londonas spēlēm valdībā zināmā mērā sabiedrības spiediena rezultātā tika skatīts jautājums par prēmiju vienādošanu, un kopš tā laika prēmija par zelta medaļu paralimpiskajam sportistam ir līdz 142 288 eiro, par bronzu - līdz 51 224 eiro. Ja sportists izcīnījas divas medaļas, kā D. Dadzīte, tad tiek izmaksāta viena no prēmijām, lielākā. Prēmijas saņemšanai varētu virzīt arī R. Sniku (18 440 eiro).



Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais