Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas vēlme panākt, lai tiesības uz izdienas pensiju būtu arī pašvaldību policistiem, nevilšus izraisījusi savdabīgu priekšvēlēšanu cīņu un nesaskaņas Zaļo un zemnieku savienībā. Vienotībai tiek pārmests, ka tā nevēlas atļaut Saskaņai gūt atzinību no policistu ģimenēm, bet ZZS deputāte Aija Barča grasās dumpoties pret frakcijas gribu.
Ķīviņš aizsākās vēl aizvadītās ceturtdienas Saeimas sēdē, kad Saskaņu pārstāvošā Andreja Klementjeva iesniegtā likumprojekta nodošana komisijās bez paskaidrojumiem tika izņemta no parlamenta dienaskārtības.
«Man liekas, ka mēs šodien sākam rakstīt jaunu parlamenta vēsturi. Nekad vēl nav bijis tā, ka koalīcijas deputāti pēdējā momentā iesniedz lēmumu izslēgt likumprojektu, kuru sagatavojusi pilnīgi cita frakcija, nebrīdinot un nepamatojot savu lūgumu,» sašutumu Saeimas tribīnē nespēja slēpt A. Klementjevs.
Vēlāk izrādījās, ka koalīcijas partijas bija vienojušās šo likumprojektu apturēt uz vienu nedēļu. Šādas tiesības ir iestrādātas koalīcijas sadarbības līgumā, bet parasti tiek izmantotas, lai uz nedēļu apturētu kādu no koalīcijas partiju priekšlikumiem.
Šis apstāklis Saskaņā radījis aizdomas, ka koalīcijas partijas ar Vienotību priekšgalā likumprojektā saskatījušas draudus, ka līdz ar izdienas pensiju ieviešanu pašvaldību policistiem opozīcijas partija nākamajās pašvaldības vēlēšanās varētu gūt lielāku balsotāju atbalstu.
A. Klementjevs uzskata, ka gadījumā, ja šī versija atbilst patiesībai, koalīcijas partijas rīkojušās zemiski. Idejas vārdā, lai likumprojekts tomēr tiktu virzīts tālāk, viņš gatavs no tā atsaukt savu parakstu, lai godu virzīt pašvaldības policistiem izdevīgo likumprojektu varētu uzņemties kāda no koalīcijas partijām.
Taču koalīcija noraida jebkurus pārmetumus par priekšvēlēšanu cīņas izsvēršanu likumdošanas procesā. Koalīcijas līgumā atrunātās tiesības uz nedēļu apturēt jautājuma virzību izmantotas pārpratuma dēļ. Taču arī rītdienas sēdē, kad likumprojekts atgriežas dienas kārtībā, koalīcija A. Klementjeva likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām neatbalstīšot.
Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns skaidro, ka daļēji tas esot naudas jautājums, bet tas, ka valstij visām vajadzībām tās nepietiek, nav nekāds noslēpums. No tā izriet galvenais iemesls - valstij nepieciešams stiprināt Valsts policiju, palielinot motivāciju strādāt, pensijas un algas. Tāds ir visas koalīcijas viedoklis.
Taču ar likumprojekta apstādināšanu neapmierināta ir arī koalīcijā esošās ZZS deputāte Aija Barča. Viņa ir apņēmusies panākt, ka likumprojekts Saeimā tiek izstrādāts un stājas spēkā jau 2018. gada 1. janvārī. Jautāta, vai viņa šādi nepārkāps frakcijas disciplīnu, A. Barča atgādina par sirdsapziņu, kuru viņa vērtē augstāk par frakcijas disciplīnu. Tādēļ konceptuāli jautājums par pašvaldības policistu izdienas pensijām Saeimā tiks virzīts atkārtoti ar viņas vadītās Sociālo un darba lietu komisijas starpniecību.
Situāciju interesantāku padara arī fakts, ka ideju par to, ka izdienas pensiju līdzīgi Valsts policijai varētu piešķirt arī divdesmit gadus nostrādājušajiem pašvaldības policistiem, atbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuru vada Vienotības frakcijā esošais Viktors Valainis.
Asociācija norāda, ka pašvaldības policisti bieži pilda Valsts policijai identiskus pienākumus un tāpat kā kolēģi Valsts policijā ir pakļauti lielākam riskam dienesta laikā gūt traumas, kas liegtu turpināt dienestu. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja arī pašvaldības policistiem dotu iespēju iet izdienas pensijā, kas radīta, lai palīdzētu tieši šādās situācijās nonākušiem policistiem.