OECD: Imigranti veselības pakalpojumus mēdz izmantot retāk

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Imigranti veselības aizsardzības pakalpojumus mēdz izmantot retāk nekā vietējie iedzīvotāji, taču biežāk izmanto sabiedrisko transportu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šā gada pārskats par starptautisko situāciju migrācijas jomā, ziņo aģentūra LETA.

OECD skaidro, ka daudzi no empīriskajiem pierādījumiem par migrācijas ietekmi vērsti uz valsts līmeni, lai gan ietekme visvairāk izjūtama vietējā mērogā. "Ļoti grūti vispārīgi raksturot ietekmi saistītajās nozarēs - darba tirgū, izglītībā, veselības aizsardzībā, mājokļa nodrošināšanā, kā arī citās. Migrācijas ietekme vietējā mērogā parasti ir atkarīga no migrantus raksturojošiem konkrētiem sociāli ekonomiska rakstura paradumiem," pausts pārskatā.

Tajā arī norādīts, ka pieejamie pierādījumi liecina, ka imigranti veselības aizsardzības pakalpojumus mēdz izmantot retāk nekā vietējie iedzīvotāji, taču biežāk izmanto sabiedrisko transportu.

Skolā imigrantu bērniem, jo īpaši jaunpienācējiem, bieži vien ir vajadzīgs lielāks atbalsts, un tādējādi uz vienu skolēnu izmaksas ir lielākas, galvenokārt valodu apmācību dēļ, pauž OECD.

Pārskatā arī uzsvērts, ka pēkšņs liela apjoma bēgļu pieplūdums var padziļināt jau esošas strukturālas problēmas vietējā infrastruktūrā un piemērošanās lielākam pieprasījumam var aizņemt zināmu laiku.

"Atzīšana, ka migrācija nav šādu problēmu galvenais iemesls, ir būtisks pirmais solis, lai samierinātu bieži negatīvo sabiedrisko domu ar faktisko situāciju," norādīts jaunākajā OECD pārskatā.

Latvijā

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Svarīgākais