Filmu cienīgi notikumi risinājušies kafejnīcā Rīgā

© Valsts policija

16. augustā pirms pulksten 17 kādā Rīgas centra kafejnīcā, kad nebija apmeklētāju, ienāca divi vīrieši maskās. Piedraudot ar miesas bojājumu nodarīšanu, svešinieki pieprasīja kafejnīcas darbiniecei atdot naudu.

Sieviete, kura tobrīd kafejnīcā atradās viena pati, atteicās izpildīt vīriešu prasību, pēc kā viņi metās uz palīgtelpu. Ļaundari, neļaujot sievietei pamest telpas, ar laužņiem uzlauza pie grīdas piestiprināto seifu, kurā atradās gandrīz 2000 eiro.

Pēc tam ļaundari ieslēdza sievieti palīgtelpā un pagrābuši seifu ar naudu, metās bēgt.

Saņemot informāciju par notikušo, Valsts policija sāka meklēt iespējamos ļaundarus. Policisti noskaidroja, ka noziegumu, iespējams, izdarījuši 1981. un 1980. gadā dzimuši vīrieši.

Izmeklēšanas rezultātā izdevās noskaidrot vīriešu atrašanās vietu, un 16. septembrī Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Brasas iecirkņa Kriminālpoliciju aizturēja jaunāko no minētajiem vīriešiem. Savukārt viņa līdzdalībnieks tika aizturēts divas dienas vēlāk.

Abi aizturētie vīrieši jau iepriekš vairākas reizes sodīti par dažādiem likumpārkāpumiem, tostarp par mantiskiem noziegumiem.

Saistībā ar 16. augustā izdarīto noziegumu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176. panta otrās daļas - par laupīšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

1980. gadā dzimušam vīrietim šobrīd piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Savukārt viņa līdzdalībniekam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - policijas uzraudzība.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais