Bēgļi no Latvijas aizbrauc, bet drošības riski saglabājas
Neskatoties uz to, ka patvēruma statusu ieguvušie ārvalstnieki Latviju pametuši, drošības riski Latvijai saglabājas, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Šodien slēgtā sēdē komisija uzklausīja Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas (DP) vadību par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un drošības situāciju reģionā.
Specdienestu priekšnieki ar žurnālistiem runāt nevēlējās, savukārt Latkovskis pastāstīja, ka procedūras drošības risku mazināšanā tiekot īstenotas attiecībā uz katru patvēruma lūdzēju un bijuši gadījumi, kad Latvija atsaka pārvietošanu, jo ir aizdomas, ka šī persona varētu radīt drošības riskus mūsu valstī.
Itālija, Grieķija un Turcija ir valstis, no kurām Latvija pārvieto patvēruma meklētājus. Šīs valstis veic sākotnējo analīzi par patvēruma meklētājiem, lai noskaidrotu, vai starp viņiem nav teroristu. Latvija savukārt pēc tam veicot padziļinātu patvēruma meklētāju analīzi.
Latkovskis mierināja, ka, patvēruma meklētājiem ierodoties Latvijā, specdienestu darbs nebeidzas - "lietas netiek atstātas pašplūsmā un situācija tiek kontrolēta". Konkrētas procedūras Latkovskis neminēja, jo tās ir saistītas ar operatīvo darbību.
Uz norādi, ka saskaņā ar izskanējušām ziņām lielākā daļa patvēruma statusu saņēmušie ārvalstnieki pārcēlušies uz Vāciju, tāpēc riski Latvijā varētu vairs nepastāvēt, Latkovskis atbildēja, ka "riski pastāv vienmēr".
"Tāpat riski pastāv attiecībā uz pašiem Latvijas iedzīvotājiem, kas kļuvuši par islāmticīgajiem. Attiecībā uz viņiem riski ir vēl lielāki, jo šie konvertīti vēlas pašapliecināties. DP strādā, turklāt valdība pavasarī DP piešķīra papildu štata vietas un naudu, jo nepieciešams daudz resursu veltīt tulkošanas pakalpojumiem, lai kontrolētu situāciju musulmaņu kopienā," skaidroja Latkovskis.
Latkovskis atgādināja, ka patvērumu meklētāju izvēlē uzsvars tiek likts uz ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar valodas zināšanām, taču šādi uzstādījumi ir arī citām ES valstīm, tāpēc konkurence uz šādiem cilvēkiem ir milzīga, līdz ar to nav jābrīnās, ka patvērumu meklētāju vētīšana notiek lēni.
Lai arī amatpersonas atzinušas, ka ar patvēruma meklētāju integrāciju Latvijā nesokas labi, Latkovskis norādīja, ka drošības riski paaugstinātos, ja personas Latvijā tiktu turētas ar varu. "Ja kāds nav apmierināts ar dzīvi, tad var doties citur, taču integrācijas jautājums ir risināms citā Saeimas komisijā. Latvija acīmredzot nav bijusi viņu galamērķis. Ja mēs viņus mēģinātu Latvijā paturēt ar varu, tad varētu domāt, ka neapmierinātības dēļ viņu radītu drošības riskus. Cik nopietni skatāmies uz patvēruma meklētājiem, tikpat nopietni mums jāskatās uz saviem Latvijas iedzīvotājiem," nobeigumā uzsvēra Latkovskis.
Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes Latvijā ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.
Kā vēstīja Latvijas Televīzija, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.