Rimšēvičā atklājas mazs, bet ģeniāls uzņēmējs
Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs atlicina no pamatdarba laiku mazai uzņēmējdarbībai, kas ienes tik niecīgu peļņu kā pārdesmit tūkstošus eiro gadā.
Brīnišķīgi, ka vismaz kādas amatpersonas vārdi sakrīt ar darbiem. Viņš ne tikai visu laiku ir aicinājis uz taupību citus, bet arī pats taupījis - laikam taču gadus desmit pārticis no maizes un ūdens, bet no savas simts tūkstošu latu gada algas (ļoti aptuvens rādītājs, neiedziļinoties viņa algas nominālu un lata pirktspējas attiecībās gadu desmitu laikā) pircis un apzeltījis dzīvokli, kuru tagad izīrē par divdesmit tūkstošiem eiro gadā un cikreiz vēl dārgāk. Tam patiešām jābūt superdzīvoklim - supervietā ar superskatu un tualetes podu no tīra zelta, lai kāds maksātu I. Rimšēvičam tādu īres naudu Jūrmalā, kur tagad pie katras otrās vai trešās mājas piekārts paziņojums, ka māju (mājas daļu, dzīvokli) pārdod vai izīrē.
Visticamāk, ka drīz vien šiem vārdiem parādīsies oficiāls apstiprinājums no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Tas apņēmies pārbaudīt, vai I. Rimšēviča valsts amatpersonas deklarācijā par 2015. gadu ierakstītais neliecina par kaut ko tādu, ko aizliedz likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Šādā veidā birojs atsaucies uz Saeimas deputāta Kārļa Seržanta (Zaļo un zemnieku savienība) publiskajiem prātojumiem par I. Rimšēviča deklarāciju, ko nesen par ievērības cienīgu un 13. septembrī pieminamu atzina arī Neatkarīgā. Deklarācijā vēstīts, ka par īri I. Rimšēvičs saņēmis 12 600 eiro gadā no Sandra Graša un 7500 no Tatjanas Loginovas. «Dzīvoklis viņam ir viens, bet šeit ir divi cilvēki un divi atsevišķi maksājumi. Kopā 20 000 eiro, tam jābūt nežēlīgi labam dzīvoklim,» prātojis deputāts.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tagad noteikti pārliecināsies, ka visa nauda maksāta tikai un vienīgi par dzīvi brīnišķīgā dzīvoklī, nevis par I. Rimšēviča iespējām ietekmēt Latvijas komercbankas vai izmantot savu dienesta stāvokli vēl daudz radošākā vai pārsteidzošākā veidā.
Grūti pateikt, vai korupcijas apkarotāji uzņemsies apliecināt arī S. Graša maksātspējas likumību. Pagājušā gadsimta 90. gados šis cilvēks bija sabiedrībai pazīstams kā valstij piederošā uzņēmuma Latvijas kuģniecība runasvīrs. Pēc tā privatizācijas viņš konvertēja savu sabiedrisko tēlu Iekšlietu ministrijas Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras vadītāja amatā un publikas priekšā atgriezās kā cietušais personāžs kriminālziņā, ka 2005. gada jūnijā ticis piekauts. Ar piekaušanu nejauši sakrita viņa aiziešana no darba. Pēc tam viņš bija pieteicies vadīt Rīgas pašvaldības Īpašuma atsavināšanas pārvaldi, kuras iepriekšējais priekšnieks bija atlaists par kukuļņemšanu, taču šajā amatā nenonāca un no publiskās dzīves pazuda uz desmit gadiem, līdz tika pamanīts I. Rimšēviča ienākumu deklarācijās.
Aģentūra LETA 2015. gada 17. aprīlī steidza izplatīt priecīgo ziņu par I. Rimšēviča 2014. gada bilanci, no kuras bija pazudušas līdz tam tur uzrādītās parādsaistības. Privātpersona Sandris Grasis bija veicinājis šo sasniegumu, togad samaksādams I. Rimšēvičam 32 000 eiro. Tagad gan viņš maksā mazāk, bet tik un tā pietiekami, lai attaisnotu I. Rimšēviča kapitālieguldījumus izīrējamajā dzīvoklī.