Streļčenoka pēcteča meklējumos iesaistās SAB

© F64

Jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšanā iesaistīsies Satversmes aizsardzības birojs, kuram būs jāvērtē, vai uz amatu savas kandidatūras pieteikušie pretendenti ir valsts noslēpuma cienīgi. Līdz SAB atzinumam kandidatūru vārdi oficiāli netiek atklāti. Viņu tālākā izvērtēšanā ar pilnām tiesībām piedalīsies Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Valsts kancelejas direktors vakar informēja, ka uz konkursu par KNAB vadītāja amatu pieteikušies desmit pretendenti, taču atteicās nosaukt to vārdus. Ar personālijām sabiedrība tikšot iepazīstināta pēc tam, kad kandidātus būs izvērtējis Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un šie atlasi izturējušie tiks virzīti konkursa otrajai kārtai.

Otrajā kārtā paredzētas tikšanās ar katru pretendentu, uzklausot viņa redzējumu par KNAB turpmāko attīstību, kā arī viņiem būs jāpilda rakstisks uzdevums.

Konkursa pirmās kārtas otrā sēde paredzēta 28. oktobrī, savukārt 1. novembris ir termiņš, kad Ministru kabineta mājaslapā tiek publicēta informācija par pretendentiem, kurus konkursa komisija virza dalībai konkursa otrajā kārtā.

Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija pieņems lēmumu iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par atbilstošākā pretendenta vai atbilstošāko pretendentu kandidatūru virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vai ieteiks Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiks noraidīti visi pretendenti.

Pagaidām zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB priekšnieks J. Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, eksministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka.

Pirmdien arī kļuva zināms, ka M. Krieviņš komisijā varēs piedalīties bez ierobežojumiem. KNAB nav konstatējis pārkāpumus viņa un citu valsts institūciju amatpersonu dalībā Cēsīs notikušajā sarunu festivālā Lampa, KNAB nav konstatējis likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto ziedojumu pieņemšanas un rīcības ar publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļiem pārkāpumus. Tāpat nav konstatēts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktā ierobežojuma ziedot publiskas personas finanšu līdzekļus pārkāpums.



Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais