Paralīze, kas uz daudzām stundām sestdien piemeklēja lidostu Rīga pēc lidsabiedrības Air Baltic lidmašīnas avārijas nosēšanās, pasažieriem būtu mazāk sāpīga, ja tuvāk atrastos rezerves lidlauks. Vienas salūzušas tapas dēļ apdraudēti tika 68 cilvēki, bet ietekmēti pāris tūkstoši.
Teorētiski daždesmit kilometru attālumā no Rīgas pie Tukuma atrodas pilnvērtīgs skrejceļš un jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, taču izmantots tas netiek. Iemesls tam ir dažu tukumnieku pretenzijas pret aviācijas trokšņiem un drošības dienestu pretenzijas pret lidostas īpašniekiem. Neatkarīgā jau vēstīja - kamēr šie sarežģījumi netiks atrisināti, lidosta sertificēta netiks. Attiecīgi lidsabiedrības to nevar uzrādīt kā rezerves lidlauku, un sestdien no Rīgas aizraidītās lidmašīnas savu saturu izsēdināja Kauņā, Viļņā un Tallinā. Līdz galamērķim cilvēki tika nogādāti autobusos.
Maza maliņa palika
Sliktākā situācijā bija tie, kuriem stundām ilgi vajadzēja nīkt Rīgas lidostā, nervozējot par saviem savienotajiem reisiem. Skrejceļš bija slēgts no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai, par ko lidosta drīz sāka satraukties un pat draudēja pārņemt iniciatīvu. Kopumā uz citām lidostām tika novirzīti 17 reisi. Savukārt atcelt nācās septiņus ielidojošos un četrus izlidojošos reisus. Salūzušas lidmašīnas novākšana no skrejceļa ir tās īpašnieka atbildība, taču darbs nesekmējās, un lidostas darbības atjaunošanu nācās ilgu laiku atlikt. Tehniķiem neizdevās nofiksēt priekšējo šasiju izlaistā stāvoklī un uzstutēt lidmašīnu uz priekšējās kājas. Tomēr gluži uz vēdera piloti lidmašīnu nesēdināja. Aculiecinieka video redzams, kā lidmašīna sēžas - tā ripo pa skrejceļu uz pakaļējām šasijām, tad vienā mirklī izdara sēdienu arī uz priekšējās šasijas un sekmīgi pabeidz piezemēšanos. Riteņa lūka ir atvērta, un maza riteņa maliņa ripo pa zemi. Pat vākus nenorāva. Acīmredzot piloti un ārkārtas situācijas vadības grupa ar to rēķinājās. Pretējā gadījumā skrejceļš būtu noliets ar putām, lai lidmašīna var slīdēt uz vēdera. Tas būtu krietni bīstamāks risinājums.
Vājais punkts - šasija
Pašlaik sākta negadījuma izmeklēšana, taču tehniski kļūmes iemesls jau ir skaidrs. Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs pavēstījis, ka vairākās daļās sabrukusi priekšējās šasijas apakšējā stāvokļa atslēgas tapa, tādēļ nebija iespējams pilnībā ievilkt vai izlaist šasiju. Tagad jānoskaidro, vai tā ir tikai tapas vai arī lidmašīnas problēma. Vai tapa bija veca, vai to kāds pārbaudīja, un kādā stāvoklī šīs tapas ir citām šā modeļa lidmašīnām. Ieskaitot avarējušo, Air Baltic flotē ir 12 Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu. Aviācijas eksperts Tālis Linkaits zina stāstīt, ka konkrētajam modelim saistībā ar šasijām šis ir pirmais incidents, kaut gan «vispār šī ir mašīna, kas prasa uzmanību. Tai pa laikam kaut kas atgadās». Ar šasijām problēmas bija vecajam modelim. 2007. gadā avārijas nosēšanos Viļņā veica aviosabiedrības SAS lidmašīna DHC8400. Galveno šasiju neizdevās atvērt vienā pusē, un tad gan lidmašīna piezemējās, šļūcot uz viena sāna. Vēl dažas dienas agrāk avārijas nosēšanās bija jāizpilda citai šā paša tipa lidmašīnai - Dānijā, Alborgā.
Par laimi, visi sveiki un veseli gan toreiz, gan tagad Cīrihes reisā.
Pilotiem komplimenti
Lidmašīnā bija 63 pasažieri un apkalpe. Piloti tiek slavēti par prasmīgu rīcību. Air Baltic vēsta, ka abi ir pieredzes bagāti - kapteinis kopumā nolidojis 3880 stundu, no tām 2380 stundu tieši ar Bombardier Q400Next Gen. Otrais pilots - 10 500 stundu un no tām 2700 tieši ar šo modeli. Viņu vārdus darba devējs gan nepublisko, laikam izmeklēšanas dēļ.
Pati avarējusī lidmašīna ekspluatēta kopš 2010. gada decembra, nolidojusi 15 685 stundas un nosēdusies 11 730 reižu. Satiksmes ministrija ir pieprasījusi Air Baltic nekavējoties spert soļus, lai paaugstinātu drošības uzraudzību flotē. Acīmredzot tik drīz šis incidents vēl nebūs izsmelts, jo nav skaidrības, vai pasažieri, kam tika izjaukti plāni, saņems kompensācijas. Cik finansiāli sāpīgs kaitējums nodarīts lidostai, un ko par to saka apdrošinātāji.