Satversmes tiesa šodien pasludinājusi spriedumu lietā par vecāku pabalsta ierobežošanu strādājošajiem vecākiem, un atzinusi, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam, 91. pantam un 110. pantam, nra.lv uzzināja Satversmes tiesā.
Apstrīdētā likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012. gadam norma noteic, ka laikā periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 2. maijam personai, kura ir obligāti sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei 2009. gadā tika ierosinātas vairākas lietas, kuras tika apvienotās vienā. Izskatītajā lietā tiesa vērtēja apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās paļāvības principam un samērīguma principam (izriet no Satversmes 1. panta), vienlīdzības principam (Satversmes 91. pants), kā arī Satversmes 110. pantā nostiprinātajam valsts pienākumam atbalstīt ģimeni un bērnus.
Tiesa secināja, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, kas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās personas, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī. Tādēļ tiesa secināja, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs strādājošajiem un nestrādājošajiem vecākiem.
Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma šobrīd neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tātad, likumdevējs ir saglabājis iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt valsts atbalstu – vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Tādēļ ir izpildīts Satversmes 110. pantā noteiktais pienākums sniegt atbalstu ģimenēm un bērniem.
Pārejas periodā valsts turpina sniegt atbalstu arī strādājošajiem vecākiem, tomēr ierobežotu finanšu resursu dēļ pabalsta apmērs ir samazināts par 50 procentiem. Tomēr arī pārejas periodā valsts nodrošina tādu pabalstu, lai tas pildītu savu funkciju – atbalstīt ģimeni, kurā ir bērns. Tādēļ tiesa secināja, ka apstrīdētā norma saglabā līdzsvaru starp konkrētās personas tiesisko paļāvību un sabiedrības tiesībām uz ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabalansētu valsts budžetu.