Tirdzniecībā konstatēti 122 bakteriālās iedegas gadījumi

Šogad Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori, veicot pārbaudes stādu tirdzniecības vietās lielveikalos un dārzkopības centros, konstatējuši 122 gadījumus, kad neatbilstoši prasībām tirgoti bakteriālās iedegas saimniekaugi, aģentūru LETA informēja VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pārkāpumi attiecas uz ābeļu, pīlādžu, cidoniju stādiem, kuriem turklāt bijušas nepilnīgi noformētas augu pases vai arī to nebija vispār. Par augu karantīnas normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu ierosinātas sešas administratīvo pārkāpumu lietas.

Savukārt septembra sākumā Latvijas interneta veikalā konstatēti vairāki augu stādu tirdzniecības pārkāpumi, tostarp veikals tirgoja ābeles, bumbieres un cidonijas, kuras audzētas Polijas stādaudzētavā, kas neatbilst prasībām par bakteriālās iedegas saimniekaugu ievešanu Latvijā. Nedrošo stādu tirdzniecība pārtraukta, sākta administratīvo pārkāpumu lieta.

Lai izvairītos no bīstamām augu slimībām, VAAD aicina pircējus, rudens sezonā iegādājoties augļkokus un dekoratīvos stādus, pārliecināties par to izcelsmi, pievērst uzmanību augu pases esamībai un tur norādītajai informācijai, kā arī iegādāties augus no zināmām stādaudzētavām.

Par to, ka augs ir pārbaudīts un brīvs no augu karantīnas organismiem, liecina augu pase. Augu pase nepieciešama katram stādam, ja tie tiek tirgoti mazumtirdzniecībā, - ābeles, bumbieres, pīlādži, cidonijas, krūmcidonijas, vilkābeles, klintenes, korintes, ugunsērkšķi, mespils, stranvēzijas ir bakteriālās iedegas saimniekaugi. Ja stādi tiek tirgoti saišķos, tiem tiek pievienota augu pase, kurā norādīts stādu daudzums.

Augu pase ir dokuments, ar kuru augu var brīvi pārvietot visā Eiropas Savienības teritorijā, tā var būt dažādas formas un dažādās valodās, parasti tā pievienota auga stumbram. Augu pasi var atpazīt pēc ieraksta "EK augu pase".

Latvijai piešķirts bakteriālās iedegas aizsargājamās zonas statuss. Tas nozīmē, ka Latvijā bakteriālās iedegas saimniekaugus atļauts ievest tikai no aizsargājamām zonām, kas ir Igaunija, Lietuva, Somija, Spānija, Francija (Korsika), atsevišķas Itālijas teritorijas, Īrija, Latvija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Ziemeļīrija, Menas sala un Normandijas salas, vai no šajā sarakstā neminētajām valstīm no oficiāli atzītām stādaudzētavām, kuras izpilda īpašas prasības, lai pierādītu, ka bakteriālā iedega nav sastopama.

Augiem, kuriem nav obligāta augu pase, piemēram, populārākajiem ogulājiem - avenēm, zemenēm, jāņogām, upenēm, ērkšķogām, dzērvenēm, mellenēm, smiltsērkšķiem -, tirdzniecības vietās jābūt augu pasei vai VAAD izsniegtai etiķetei. Rododendriem, irbenēm un kamēlijām tirdzniecības vietā jābūt vienai augu pasei uz visu partiju.

VAAD pircējiem iesaka tirdzniecības vietās un gadatirgos pārliecināties par stādu izcelsmi, lūdzot pārdevēju uzrādīt dokumentus ar norādēm par stādu audzēšanas vietu. Tādā veidā iespējams samazināt risku iegādāties jau inficētus augus.

Kā ziņots, bakteriālā iedega ("Erwinia amylovora") ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.

Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.