Ar patvēruma meklētājiem Latvijā jāstrādā rūpīgāk

Nekas neliecina, ka patvēruma meklētāji jau sākotnēji ir nolēmuši, ka pametīs Latviju, intervijā LNT raidījumam "900" sekundes sacīja patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" vadītājs Pēteris Grūbe.

Vaicāts, kādēļ tad viņi pamet Latviju, centra vadītājs pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar statusa iegūšanas brīdi. "Kamēr viņi uzturas "Muceniekos", viņi ir vairāk vai mazāk nodrošināti, bet pēc statusa iegūšanas jāsāk domāt, kur dzīvot, kā strādāt [..]," uzsvēra Goba, piebilstot, ka arī valodas zināšanas ne vienmēr ir pietiekamas. Viņaprāt, 120 stundās pietiekamā līmenī apgūt latviešu valodu cilvēkam, kurš iepriekš zinājis un lietojis tikai arābu valodu, nav iespējams.

Viņš arī minēja, ka tāpat kā jebkuram cilvēkam arī patvēruma meklētājiem sākotnēji lielākās vajadzības ir ēdiens, pajumte un drošība, savukārt vēlāk rodas citas - nepieciešamība apgūt valodu, vajadzība pēc sociālās iekļaušanās un integrācijas kursiem.

Lai veicinātu patvēruma meklētāju palikšanu Latvijā, būtu jārisina mājokļa depozīta jautājums, uzsvēra Goba. Tāpat, viņaprāt, ir svarīgi rūpīgāk strādāt ar šiem cilvēkiem, jo viņu psiholoģiskais stāvoklis savā valstī pārdzīvotā dēļ bieži vien ir ne pārāk stabils.

Goba arī norādīja, ka patvēruma meklētāji labprāt izmanto "Muceniekos" piedāvātās programmas. Vaicāts, vai ir tādi cilvēki, kuri tās ignorē un vienkārši "velk laiku", centra vadītājs pauda, ka tad "viņiem galīgi nebūtu ko darīt Muceniekos, un tas jau ir garlaicīgi jebkuram cilvēkam".

Viņš arī minēja, ka kāds patvēruma meklētājs katru dienu dodas uz Latvijas Nacionālo bibliotēku lasīt grāmatas. Viņš savā valstī nav pabeidzis medicīnas studijas, ko vēlētos izdarīt Latvijā.

Izglītība "Muceniekos" nonākušajiem esot dažāda - sākot no divām klasēm līdz doktora grādam, minēja Goba.