Latvijas nākotni iezīmē dzelzceļa sliedes
Dzelzceļš Latvijas valdības darbakārtībā nozīmē sagaidīt preču plūsmu no Ķīnas un Rail Baltica veidā pagriezt Austrumu– Rietumu transporta koridoru uz Dienvidiem.
Vakar Rīgā norisinājās konference Globālās transporta kustības vīzija. Nākotnes izaicinājumi, kuru jau trešo rudeni pēc kārtas organizē valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz). Atbilstoši tā lomai Latvijas tautsaimniecībā pasākumu atklāja Ministru prezidents Māris Kučinskis un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pasākuma namatēva lomā šogad pirmo reizi bija LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Spilgtākā sadaļa M. Kučinska runā attiecās uz gadu desmitiem apjūsmoto, bet grūti īstenojamo projektu savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropā pieņemta platuma sliežu ceļu Rail Baltica. «Tas ir tests Baltijas valstīm - vai kopā tikai dziedam vai spējam arī realizēt nopietnus tautsaimnieciskus projektus. Esmu pārliecināts, ka tas mums izdosies,» uzsvēra M. Kučinskis.
U. Augulis savā uzrunā akcentēja notikumu jau tepat durvju priekšā - novembra sākumā paredzēto Austrumeiropas valstu un Ķīnas valdības vadītāju apspriedi. Viņa, nevis M. Kučinska īpašā loma šā pasākuma organizēšanā izriet no Latvijā pieņemtā uzskata par apspriedes jēgu. Proti, ka tas būs skaistuma konkurss starp 16 valstu (Albānijas, Bosnijas-Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas) transporta infrastruktūras uzņēmumiem, kurus žūrijā sēdošā Ķīna vērtēs pēc atbilstības Ķīnas preču saņemšanai un sapakošanai tādās porcijās, kādas vislabāk patīk šo preču patērētājiem Rietumeiropā. Vakardienas konference sevi attaisnotu kaut tikai ar Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidenta Igora Kabaškina uzstāšanos, jo tajā samērā plašam cilvēku lokam tika izskaidrots, ka Ķīnas nodomi ir daudz nopietnāki par dažu uz Eiropu sūtītu dižkuģu kravu pārlikšanu uz dzelzceļa platformām.
Ievērības cienīgs bija ne vien abu augsto amatpersonu teiktais, bet arī noklusētais par vietējo pasažieru vilcienu modernizāciju.
***
VIEDOKĻI
Investīciju tirgu analītiķis Viljams Dž. Bernsteins pamatoja to, kāpēc nesavietojami ir trīs mērķi, kas mums šķiet vienādi mīļi un pašsaprotami. Tie ir brīvā preču kustība kā pamats Latvijai pretendēt uz tranzītvalsts statusu, pati nacionālā valsts un demokrātija šajā valstī. Reāli sasniedzami ir tikai jebkuri divi no šiem mērķiem, bet jebkurš trešais iznāk lieks.
Britu futurologs Īans Pīrsons lika paturēt vērā, ka sliežu ceļi ne tikai nav mūžīgi bijuši, bet arī mūžīgi nebūs. Vai Rail Baltica pagūs sevi atpelnīt ātrāk, pirms to nāksies demontēt un atbrīvot vietu šī lektora vārdos uzburtām stikla šķiedras kapsulām, kurās cilvēki un kravas peldēs pa gaisu elektromagnētiskā spēka laukā?
Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents Igors Kabaškins brīdināja, ka Latvijai neizdosies vēl ilgi neizprast vai izlikties nesaprotam, kāpēc Ķīna vispār runā ar mazo Latviju. Viņi jautā, kur viņiem šeit ieguldīt naudu un justies kā Latvijas līdzīpašniekiem apmēram tāpat, kā šeit jūtas skandināvi un ne tikai tie.