Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais priekšlikums, kas paredz ar nākamā gada 1. aprīli ieviest jaunu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu. Ieguvēji no šīs jaunās sistēmas būs rūpniecības uzņēmumi, zaudētāji – mazefektīvie uzņēmumi un daļa mājsaimniecību.
Reforma paredz ieviest OIK maksājumu dalījumu divās daļās - pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. EM uzsver, ka jaunā modeļa ieviešana nodrošinās Eiropas reģionā konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu energointensīviem uzņēmumiem, tādējādi stimulējot rūpniecības sektora konkurētspēju ilgtermiņā un veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām. Tā rezultātā sagaidāma arī elektroenerģijas patēriņa palielināšanās apstrādes rūpniecībā. Ministrijas ieskatā, OIK diferencēšana veicinās apstrādes rūpniecības attīstību arī nozarēs ar mazāku energoietilpību.
«Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumu segmentā ar patēriņu 2-20 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Šajā grupā izmaksas par elektroenerģiju Latvijā ir augstākas nekā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju - lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas -, izveidots modelis, kas šai uzņēmumu grupai samazinās maksājumu par OIK. Vienlaikus šis modelis neizjauc izveidoto valsts noteikto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, kas tiek nodrošināts ar patērētāju OIK vidējo maksājumu 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis kopējais līmenis paliks nemainīgs,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ministrijas vērtējumā, jaunais OIK modelis patērētājiem, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas pieslēguma jaudas, samazinās OIK maksājumu. Piemēram, mājsaimniecībām, kuras izmanto vienas fāzes pieslēgumu, efektivitātes rādītājs, pēc EM domām, ir 75 kWh mēnesī, savukārt privātmāju īpašniekiem, kuri lieto 3 fāžu 20A elektrību, tas ir 280 kWh. Pēc EM aprēķiniem, lielāks elektrības patēriņš nekā iepriekš minētais ir aptuveni 2/3 mājsaimniecību, tātad tām pēc izmaiņu stāšanās spēkā rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.
Savukārt tie, kuri taupa un mēnesī neiztērē tik daudz, ir mazefektīvi, un viņiem būs jāmaksā vairāk. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tie ir 386 tūkstoši mājsaimniecību. Tiesa, aptuveni 100 tūkstoši no šiem lietotājiem varētu kvalificēties kā aizsargātie lietotāji, kuriem maksājums nemainītos.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aicināja veikt OIK dalītā maksājuma ietekmes sociālekonomisko analīzi, jo mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem elektrības cena varētu augt par aptuveni 10%. Par iespējamu maksājumu pieaugumu mājsaimniecībām ir satraucies arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns, kurš gan atzina, ka EM priekšlikumu mērķis celt apstrādes rūpniecības konkurētspēju ir apsveicams, tomēr nav pieņemami līdzekļi, kādā veidā tas tiks panākts. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji ir noraizējušies, ka jaunā modeļa dēļ varētu pieaugt OIK maksājums skolām. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija EM priekšlikumu novērtēja atzinīgi.
EM līdz gada beigām valdībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par jaunās sistēmas ietekmi uz mājsaimniecībām, kā arī to, kā tiks nodrošināta informācija par izdevīgāko elektroenerģijas patēriņa modeli un kādas būs iespējas mājsaimniecībām un uzņēmumiem atslēgt vai pieslēgt jaudas. Tāpat EM būs jāpārskata elektroenerģijas tarifa politikas efektivitāte.
Lai ieviestu EM rosinātos kompleksos pasākumus elektroenerģijas tirgus attīstībai, nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jāizstrādā metodika OIK diferencēšanai.