Premjerministrs Māris Kučinskis zina stāstīt, ka konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru tiek piesaistīti ne tikai tie, kas paši vēlas ieņemt šo atbildīgo amatu, bet arī tādi, kuri pierunāti. Šodien, lai kandidātiem amats šķistu vēl kārdinošāks, Saeima ķersies pie darba, lai palielinātu dienesta darbiniekiem un vadībai algu.
«Piesaistītā personāla atlases kompānija ir uzrunājusi diezgan daudzus cilvēkus no malas, kas dod cerības, ka būs ne tikai tie, kas raksta iesniegumus, bet būs arī tādi, kuri tiek pierunāti rakstīt,» sacīja premjers, piebilstot, ka jau oktobra vidū jaunajam VID vadītājam vajadzētu stāties darbā. Optimismu par konkursa veiksmīgajiem rezultātiem dodot pretendentu loka paplašināšana.
Kā viens no iemesliem iepriekšējā konkursa neveiksmīgajam iznākumam - atbilstošs pretendents atrasts netika - tika piesaukta amata uzliktās atbildības un atalgojuma disonanse.
Tādēļ šodien, aicinot atzīt par steidzamu, Saeima sāks darbu pie likumprojekta, kas ekskluzīvā kārtā tieši VID darbiniekiem palielinās algas. Iecerēts, ka arī citu valsts iestāžu darbinieki tiks pie lielākiem atalgojumiem, taču tas nenotiks ātrāk par 2018. gadu. Saskaņu pārstāvošais deputāts Sergejs Dolgopolovs jau dzirdējis ziņas no bešā atstātajām iestādēm, ka tajās lēnām rūgst neapmierinātība. Tādēļ viņš mudina šo pārejas laiku pēc iespējas saīsināt.
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma, 2016. gada jūlijā veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums. Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem - vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā. Nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji. To mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā.
Tādēļ Valsts kanceleja pamatoti atzīst, ka izveidojusies situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu, pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes vai arī nespēju piesaistīt profesionāļus, ko jau šobrīd apliecina ne tikai konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, bet arī citi atlases procesi valsts pārvaldē.
Saskaņā ar likumprojektu VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% no mēneša atalgojuma. Pašlaik VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī. Tāpat likumprojekts paredz palielināt arī pārējo VID darbinieku algu.
«Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.