Šodien Saeimā izveidotā darba grupa diskutēs par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes "atslēgas cilvēkiem", lai vēlāk vērtētu atalgojuma palielināšanas iespējas valsts pārvaldē kopumā, ziņo LETA.
Darba grupas sanāksmē piedalīsies gan deputāti, gan Valsts kancelejas pārstāvji, gan citas pieaicinātās personas. Darba grupa plkst.11.30 sanāks Jēkaba ielā 16, 308.telpā.
Kā ziņots, Valsts kanceleja 6.septembrī ir izsludinājusi otro atklāto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Saskaņā ar likumprojektu VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.
Tāpat likumprojekts paredz palielināt arī pārējo VID darbinieku algu.
"Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants," atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rezultātiem valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums ir nekonkurētspējīgs ar līdzīga līmeņa speciālistu atalgojumu privātajā sektorā. Kritiska situācija ir ar atalgojuma līmeni augstākā līmeņa un vidējā līmeņa vadītājiem, kā arī starp augsta līmeņa ekspertiem vairākās jomās.
Valsts kanceleja norāda, ka šāda situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu, pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes vai arī nespēju piesaistīt profesionāļus, ko jau šobrīd apliecina ne tikai konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, bet arī citi atlases procesi valsts pārvaldē.
Ņemot vērā, ka atalgojuma paaugstināšana bez citām saturiskām reformām var neattaisnot sabiedrības gaidas par efektīvu valsts pārvaldi, Valsts kanceleja piedāvā veikt pakāpenisku pieeju mēnešalgu izlīdzināšanai, sākot ar kritiskāk atalgotajiem amatiem.
VID tiek noteikts kā izmēģinājumprojekts konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai. Pēc rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba sniegumu rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.
Lai vismaz daļēji mazinātu risku par augsta līmeņa speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes, tiek piedāvāts risinājums iestādē noteikt īpaši svarīgos jeb atslēgas amatus, kuru skaits nedrīkst pārsniegt 5% no iestādē nodarbināto skaita un kuru mēnešalgas noteikšanā var piemērot koeficientu līdz 2, vienlaikus nepārsniedzot Ministru prezidentam noteikto mēnešalgas apmēru.
Vienlaikus gan tiek piebilsts, ka piedāvāto risinājumu ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, kas nozīmē, ka mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta.