Vienojas par sadarbības stiprināšanu starp Vāciju un Baltijas valstīm

© Kaspars Krafts/f64

13.septembrī Rīgā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ikgadējā "3+1" konsultāciju formātā tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru (Frank-Walter Steinmeier), Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču (Linas Linkevičius) un Igaunijas ārlietu ministra vietnieku Mati Māsiku (Matti Maasikas), lai pārrunātu iespējas stiprināt Baltijas valstu un Vācijas divpusējo sadarbību, drošības politikas jautājumus pēc NATO Varšavas samita, kā arī aktuālos izaicinājumus Eiropas Savienībai.

Ministri pārrunāja Varšavas samita lēmumus attiecībā uz sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijas valstīs un turpmākajiem soļiem. Baltijas valstu pārstāvji pateicās Vācijai par tās lomu reģiona drošības stiprināšanā. Tika atzīmēta nepieciešamība uzturēt dialogu ar Krieviju, lai nodrošinātu lielāku rīcības caurskatāmību un paredzamību. Sarunās ministri pauda arī atbalstu ciešāki sadarbībai Eiropas drošības un aizsardzības jomā.

Atzīmējot 25 gadus kopš Baltijas valstu un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas, ministri arī diskutēja par sadarbību mediju, pilsoniskās sabiedrības, kā arī izglītības un jaunatnes jomās, kurās šobrīd norit veiksmīga sadarbība ar Vāciju. Tikšanās dalībnieki pieņēma arī kopīgu paziņojumu.

Rīgas Ekonomikas augstskolā notika ministru paneļdiskusija par Eiropas nākotni un tālākajiem soļiem Eiropas Savienības stiprināšanā "Upholding the European Project in a Time of Uncertainty" ("Eiropas projekts pārmaiņu laikmetā").

"3+1" formātā Baltijas valstu un Vācijas ministri regulāri tiekas jau kopš 1994. gada. Sanāksmes rotācijas kārtībā rīko kāda no četrām valstīm. Rīgā sanāksme pēdējo reizi notika 2012. gadā. Latvijā šogad tiek atzīmēti arī 95 gadi kopš diplomātisko attiecību ar Vāciju nodibināšanas.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais