Valsts palīdzēs tikai septiņiem cilvēku tirdzniecības upuriem

Šogad valsts palīdzēs septiņiem cilvēku tirdzniecības upuriem, tas izriet no Labklājības ministrijas (LM) atvēlētā finansējuma sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. "Protams, septiņi cilvēki nav liels skaits, tomēr, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, vismaz kaut kāda palīdzība šiem cilvēkiem tiek paredzēta.

Daudzos gadījumos lietas ir ļoti sarežģītas, un mēs turpinām strādāt ārpus valsts atvēlētā finansējuma pat vairākus gadus," Neatkarīgajai saka biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane. Tieši viņas vadītā biedrība ieguvusi tiesības turpmākos divus gadus sniegt palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.

S. Zalcmane skaidro: cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas izmantošana, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Cilvēku tirdzniecības veidi var būt dažādi: prostitūcija un citas seksuālās izmantošanas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība un pat orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļauti cilvēki ar zemu izglītību un tādi, kuriem ir finansiālas problēmas (kredīti, parādi). "Riska grupā ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi, arī ielas bērni. Tomēr jāuzsver, ka riskam pakļauti ir arī tie iedzīvotāji, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs," stāsta S. Zalcmane. Pēdējā laikā Latvijā visplašāk izplatīta jaunu sieviešu vervēšana fiktīvām laulībām ar trešo valstu pilsoņiem, un šādu gadījumu skaitam ir tendence augt.

Situācija nopietna

Par situācijas nopietnību cilvēku tirdzniecības jomā liecina arī statistika – ASV Valsts departamenta ziņojumā par cilvēku tirdzniecību, kas ir visaptverošākais pētījums par šo problemātiku pasaulē, Latvija 2009. gadā ir ierindota 2. līmenī jeb līmenī ar īpašas novērošanas statusu. Tas nozīmē, ka valsts, risinot cilvēku tirdzniecības problēmu, nedara visu nepieciešamo.

Patvērums Drošā māja LM iepirkumā par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem ieguvis tiesības turpināt cilvēku tirdzniecībā cietušo personu rehabilitāciju turpmākos divus gadus. Noslēgts iepirkuma līgums par septiņu cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Kopējā līguma summa šogad ir 22 680 latu. Pērn valsts finansējums šim mērķim bija 27 451 lats un apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma desmit cilvēku tirdzniecības upuru, kā arī rehabilitāciju turpināja četri cilvēki, kuri to uzsāka 2008. gadā.

Palīdzību paredz septiņiem

"Septiņi cilvēki tas nav liels skaits, tomēr, ja šiem cilvēkiem nebūs nepieciešamas 180 dienas, kā to paredz valsts, tad palīdzību varēsim nodrošināt lielākam cilvēku skaitam. Lai gan reāli cilvēku tirdzniecības upuri nevar atgūties no pārdzīvotā pat vairākus gadus, tāpēc teikt, ka kādam vajadzīgs īsāks rehabilitācijas laiks, būtu smagi melots. No mūsu darba pieredzes – ar cietušajiem jāstrādā vairākus gadus. Mēs pārstāvam arī mūsu klientus tiesas procesos, un, jāteic, tie notiek gadiem. Un visu šo laiku mēs nodrošinām palīdzību," situāciju raksturo S. Zalcmane. Viņa nenoliedz, ka vairākumā gadījumu tas jau notiek brīvprātīgi, jo pēc rehabilitācijas noslēguma var apmaksāt tikai piecas konsultācijas. Pērn paralēli valsts apmaksātajiem palīdzības sniegšanas gadījumiem konsultācijas tika sniegtas vairāk nekā 20 sarežģītās situācijās nonākušiem cilvēkiem, pēc būtības un notikušā viņi bija cilvēku tirdzniecības upuri, tomēr viņi no "cilvēku tirdzniecības identificētas personas" statusa atteicās. Šāds statuss nepieciešams, lai saņemtu valsts palīdzību. "Reti kurš cilvēks vēlas sevi atzīt par upuri," norāda speciāliste. Kā pozitīvu faktu S. Zalcmane min to, ka valsts turpina vispār šo palīdzību nodrošināt un uztic to darīt organizācijā, kas specializējas cilvēku tirdzniecības problemātikā.

***

VIEDOKLIS

Sandra ZALCMANE, biedrības Patvērums Drošā māja valdes priekšsēdētāja:

– Rehabilitācijā nopietnas problēmas rada nodarbinātības jautājumu risinājuma ierobežotās iespējas un ekonomiskā krīze Latvijā, jo šis ir īpaši labvēlīgs laiks vervētājiem. Tie Latvijas sievietēm un vīriešiem piedāvā fiktīvas laulības ar ārzemniekiem – indiešiem, afgāņiem un pakistāniešiem, kas veicina cilvēku tirdzniecības risku. Svarīgākais, ko Latvija varētu cītīgāk darīt, ir nodrošināt preventīvo darbu, lai pasargātu no cilvēku tirdzniecības, jo šajā jomā valsts dara ļoti maz vai nedara neko. Labāk būtu cīnīties ar cēloņiem nekā ar smagām sekām. Vēl jāmin kvalificētu speciālistu trūkums reģionos, piemēram, nav pietiekami daudz sociālo darbinieku, kas varētu atpazīt un strādāt ar cilvēku tirdzniecībā cietušām personām.

***

Kur saņemt palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem

• Patvērums Drošā māja Konsultācijas pa telefonu 67898343

e-pasts: drosa.maja@apollo.lv

Skype: drosa maja