Latvijā ir uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kuru pieejamie līdzekļi joprojām līdz uzņēmējiem nav tikuši, - šovakar informē LTV raidījums "De facto", kā piemēru minot pirms diviem gadiem noslēgto līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF).
Uzņēmumiem paredzētā nauda - 63 miljoni latu - divus gadus izvietota termiņdepozītos Valsts kasē, nesot EIF gandrīz divu miljonu eiro lielu peļņu, kas gūta no procentu ieņēmumiem.
Latvijas valdība līgumu ar EIF noslēdza 2008.gada 16.jūlijā. Toreiz ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) solīja finansējumu maziem un vidējiem komersantiem, lai uzlabotu konkurētspēju, sekmētu eksportu un paplašinātos. Drīz būs apritējuši divi gadi, bet faktiskais ieguldījums uzņēmumos no 64 miljoniem latu ir nulle, norāda raidījums.
Kā raidījumam skaidroja EIF pārstāvis Krišjānis Zariņš, ekonomiskā krīze ietekmējusi arī plānotās fonda aktivitātes. "Diemžēl ir bijusi zināma novirze no sākotnēji plānotā grafika, lielākoties ekonomiskās krīzes dēļ, kā rezultātā radās nepieciešamība modificēt ieviešamos instrumentus, tāpat arī privāto investoru finansējuma piesaiste ir lēnāka nekā plānots, kas arī skaidrojams ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos projekta ieviešanas gaitā," sacīja Zariņš.
Finanšu ministrijas dati par apjomīgāko finanšu instrumentu apguvi uz 1.martu liecina, ka no garantiju programmā pieejamā 61 miljona lata aizdevumos piešķirti jau 90%, konkurētspējas uzlabošanas programmā no 45 miljoniem latu piešķirti 70%, atbalstam pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai piešķirti 7% no pieejamās naudas. Tukšas ir ailes vienīgi blakus EIF apsaimniekotajai naudai.
Par fonda gauso darbu sašutis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), viņš apgalvo, ka šis jautājums apspriests pat ar Starptautisko Valūtas fondu.
"De facto" ziņo, ka tikai nesen - janvārī - noslēgts pirmais līgums ar riska kapitāla fondu "BaltCap", kas papildu Eiropas naudai piesaistījis arī privātos investorus un vairāku gadu laikā perspektīvos uzņēmumos ieguldīs kopumā 30 miljonus eiro. Pirmās investīcijas varētu būt šovasar.
"BaltCap" investīciju menedžere Astra Neimane apgalvoja, ka pašlaik tiekot strādāts ar vairākiem uzņēmumiem, taču pie naudas tik drīz vēl nevarēs tikt, jo "uzņēmumu izvērtēšana aizņem 2-6 mēnešus".
Vēl nav zināms, kad EIF noslēgs līgumu ar otru izvēlēto riska kapitāla fondu par apmēram 20 miljonu eiro ieguldīšanu topošos uzņēmumos.
TV raidījums informē, ka lēns EIF ir ieviešot arī aizdevumu instrumentus, kam atvēlēti 52 miljoni eiro. Pagājušā gada maijā izsludinātajā konkursā uzvarēja "Swedbank" un "SEB banka", bet arī ar tām līgumi vēl nav noslēgti, tas paredzēts marta beigās. Ekonomikas ministrija atzīst, ka tā nevar ietekmēt Eiropas Investīciju fonda darbību, jo valsts, slēdzot līgumu, paļāvusies uz šīs finanšu institūcijas reputāciju.
Turklāt kā norāda ekonomikas ministrs, "ja mēs vēl mēģinātu iebilst pret fondu, tad lēnais process vispār apstātos".
Raidījums arī ziņo, ka neskatoties uz to, ka līdzekļi līdz uzņēmējiem nav nonākuši, pirmajā darbības gadā Eiropas Investīciju fonda darba administrēšana izmaksājusi ap pusmiljonu latu, bet cik tērēts pēdējā gada laikā, - fonds neatklāj, jo auditētās izmaksas vēl nav pieejamas.
Toties tā pārstāvis norāda uz to, ka administrēšanas izdevumi ir mazāki par gandrīz divu miljonu eiro lielo peļņu, kas gūta no procentu ieņēmumiem. Jo uzņēmumiem paredzētā nauda - 63 miljoni latu visu šo laiku stāv izvietota termiņdepozītos Valsts kasē.