LDz gatavojas Krievijas plāniem pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstīm

© F64

AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) gatavojas Krievijas plāniem līdz 2018.gadam pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica kompānijas valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš norādīja, ka par šādiem Krievijas plāniem ir zināms jau krietnu laiku, tādēļ LDz aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu šīs kravas.

Bērziņš atzīmēja, ka Krievijas plāni pārtraukt pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām nav saistīti ar politiku, bet gan to, ka Krievija pēdējos gados ir investējusi savās ostās un šīs investīcijas ir jāatpelna. Pēc Bērziņa aplēsēm, LDz varētu zaudēt līdz 10 miljoniem tonnu kravu.

Tāpat Bērziņš norādīja, ka pēdējos divus mēnešus LDz pārvadāto kravu apjoms ir stabils, lai arī, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kritums ir par aptuveni 20%. "Kravu plūsma ir stabila un nav jākrīt panikā," teica LDz vadītājs.

Jau vēstīts, ka Krievija līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. To pirmdien, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma "Transneft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Ja pērn tur [Baltijas valstīs] tika pārkrauti aptuveni deviņi miljoni tonnu naftas produktu, tad šajā gadā - pieci miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam, tuvāko gadu laikā, mēs kravu plūsmu uz Baltijas valstu rajonu samazināsim līdz nullei. Krausim savās ostās, jo ir jaudu pārpalikums," sacīja Tokarevs.

"Atbilstoši no valdības saņemtajiem norādījumiem mēs pārorientējam kravu plūsmu no Baltijas valstu ostām - Ventspils un Rīgas - uz mūsu Baltijas jūras ostām - tās ir Ustjluga un Primorska, kā arī uz Novorosijsku," viņš paskaidroja.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais