Tuvina Latvijai kravas no Ķīnas

ATSKAITES PUNKTS Latvijas un Ķīnas sadarbībai transporta nozarē bija abu valstu nozares ministru Ulda Auguļa un Janga Čuantanga tikšanās šā gada 12. jūlijā © Satiksmes ministrijas publicitātes foto

Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (Ldz) kopā ar Kazahstānas, Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa pārvadātājiem piedāvā vienotu tarifu dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām un tālāk līdz Skandināvijai.

Vienoto tarifu kravu nogādāšanai no Ķīnas līdz Latvijas ostām Ldz piedāvā kopā ar Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas dzelzceļa kopuzņēmumu OTLK un Baltkrievijas dzelzceļa loģistikas uzņēmumu BTLC. Papildus tam kopā ar Latvijas tranzīta nozares uzņēmumiem Ldz ir izstrādājis vienotu pārvadājumu tarifu pārvadājumiem arī uz Skandināvijas valstīm.

Tarifs attiecas uz 40 pēdu konteinera nogādāšanu no Ķīnas un Kazahstānas robežpilsētas Dostikas stacijas līdz Rīgas ostai 14 diennaktīs. Tagad atliek izpildīt nākamo kravu plūsmas uzsākšanai nepieciešamo uzdevumu un vismaz pirmo nokomplektēto izmēģinājuma vilciena reisu no Ķīnas uz Latviju noorganizēt līdz šā gada beigām.

«Šī ir nozīmīga vienošanās, kas, ceru, rezultēsies produktīvā sadarbībā. Esmu gandarīts, ka salīdzinoši īsā laikā mums ir izdevies panākt sapratni ar mūsu partneriem ārvalstīs un Latvijā,» atzīmē Ldz prezidents Edvīns Bērziņš.

Tagadējā vienošanās par tarifu panākta divus mēnešus pēc tam, kad E. Bērziņš un Ķīnas dzelzceļa vadītājs Šens Guangzu parakstīja nodomu protokolu par vilciena Ķīnas dzelzceļa ekspresis (China Railway Express) reisiem uz Eiropu. Šā protokola parakstīšana ietilpa plašākā pasākumu virknē, kad Ķīnā uzturējās Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņa sarunās ar Ķīnas transporta ministru Jangu Čuantangu, Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas vicepriekšsēdētāju Ningu Džižē un citām Ķīnas valsts amatpersonām tika virzīti uz priekšu dažādi dokumenti par abu valstu sadarbību transporta nozarē. To vainagošanai ar parakstīšanu jānotiek novembra sākumā Rīgā paredzētajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas valdību vadītāju sanāksmē.



Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais